Zviedru troļļi, vācu politiķi, latviešu valstsvīri, sabiedriski darbinieki, estrādes mākslinieki un, protams, tradicionālie kungi, dāmas, kalpi. Kopš vakardienas viņi visi apskatāmi izstādē «Kārtis dzīvē un dzīve kārtīs» Alunāna muzejā.
Zviedru troļļi, vācu politiķi, latviešu valstsvīri, sabiedriski darbinieki, estrādes mākslinieki un, protams, tradicionālie kungi, dāmas, kalpi. Kopš vakardienas viņi visi apskatāmi izstādē “Kārtis dzīvē un dzīve kārtīs” Alunāna muzejā.
No kuldīdznieka Jāņa Mētras kolekcijas veidotajā 26 komplektu ekspozīcijā ir kārtis, kas izdotas Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Īrijā, Krievijā, Somijā, Spānijā, Francijā, Lielbritānijā un, protams, Latvijā. Eksponāti ir dažāda izmēra (šai ziņā pārējo vidū izceļas vācu minipasjansa komplekts) un senuma (mūsu zemes kāršu rūpniecību pārstāv gan pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, gan mūsdienās gatavoti eksemplāri).
Muzeja direktore Maija Matisa un speciāliste Austra Strautniece vēlējušās kliedēt priekšstatu par kārtīm kā nenopietnu brīvā laika pavadīšanas līdzekli. Izstāde aicina novērtēt kāršu noformējuma daudzveidību, tās rīkotājas aicina arī ļauties spēļu vilinājumam. Izstādē var lasīt muzejnieču sagatavoto informāciju – ne vien par spēļu noteikumiem, bet arī par kāršu vēsturi. Eiropā par tās sākumu uzskata 14. gadsimtu. Aprakstīta arī attēlu simbolikas izcelsme un sabiedrības attieksme pret kāršu spēli. Pēdējo ilustrē itāļu brīnumārsta Magno Kavallo piedzīvojumi mūsu pilsētā 18. gadsimta beigās. M.Kavallo bija kaislīgs kāršu spēlmanis, un Jelgava viņam bija jāatstāj tāpēc, ka uz kāršu spēli viņš pavedinājis studentus. Pieminot neparasto Jelgavas viesi, atklāšanas dalībnieki stiprinājās ar mūžīgās jaunības eliksīru, kura pamatā esot M.Kavallo izdomāta recepte.
Jebkuram apmeklētājam ir iespēja ne tikai aplūkot ekspozīciju, bet arī sēsties pie galda vienā no izstādes telpām un uzspēlēt kādu iecienītu kāršu spēli. Tādā gadījumā, kā piebilst M.Matisa, uz izstādi jānāk kopā ar spēles partneriem.