Pēc Vācijas Karā kritušo karavīru kapu aprūpes tautas apvienības datiem, Latvijā 6636 vietās ir apbedīts 94 781 karavīrs. No tiem Jelgavas novadā meklējamas 1500 personu atdusas vietas.
Pēc Vācijas Karā kritušo karavīru kapu aprūpes tautas apvienības datiem, Latvijā 6636 vietās ir apbedīts 94 781 karavīrs. No tiem Jelgavas novadā meklējamas 1500 personu atdusas vietas.
Līdz šim ar mūsu komitejas līdzdalību brāļu kapos ir pārbedīti 288 Jelgavas novadā dažādās vietās apraktie karavīri. No tiem 13 bija latviešu leģionāri. Jo tālāk steidzas laiks, jo grūtāk ir atrast vēl atlikušās, mums nezināmās karavīru apbedījumu vietas. Arvien mazāk kļūst kara laika notikumu liecinieku, pēc saimnieciskās darbības ir mainījusies toreizējo apbedījuma vietu apkārtne un pati daba. Informācijā, ko dod minētā vācu organizācija, nav uzrādīti pagastu, bet gan tikai māju nosaukumi. Tā šie dokumenti, piemēram, runā par Stūriem, kas atrodas līdzās dzelzceļam, Zariņiem, Ziemeļiem, Dimzām, Rumbām, Baložiem. Sarakstā pie Dambjiem minēti 55 karavīri, kas krituši no 1944. gada 29. jūlija līdz 14. oktobrim. No tiem trīs ir leģionāri. Zināms, ka Juris Aramovičs (13.03.1924. – 24.12.1944.) un Valdis Masaļskis (03.10.1920. – 18.12.1944.) ir krituši Kurzemes cietoksnī. Iespējams, ka šis apbedījums pie Dambjiem ir Klīves baznīcas, kur atrodas zināmie Pirmā pasaules kara karavīru kapi. Lai to noskaidrotu, būtu vajadzīgi zondēšanas darbi.
Ievērību pelna saraksts, kur starp 46 kritušajiem ir minēti četri latviešu leģionāru vārdi: Edvīns Berķis (03.09. 1922 – 08.1944.), Arvīds Graudiņš (21.08.1913. – 01.08. 1944.), Pēteris Krišjānis (15.12.1924. – 31.07.1944.) un Laimonis Urpens (20.03.1917. – 22.07.1944.). Starp daudzajām apbedījuma vietām minēta sudrablapsu ferma pie Rīgas šosejas, Meiju ceļš, pils sala, tilts uz austrumiem no Jelgavas, mājas “Jordaņi”, “Vilikas” un “Valaki” Krasta ielā, Rīgas šosejas 33. kilometrs, dārzs pie dzelzceļa tilta, Jelgavas – Krustpils dzelzceļa 7. kilometrs, Zvejnieku ielas gals pie grāvja, Rīgas ielas restorāna dārzs ziemeļos no Jelgavas pie grāvja, pie Nikolaja baznīcas, 7. kilometrs uz austrumiem no Jelgavas pie ceļa uz “Lehtos”. Citā sarakstā desmit kritušo apbedījums ir minēts piecus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Jelgavas pie Stūrīšiem. Neskaidrs ir palicis jautājums par iespējamiem vācu gūstekņu apbedījumiem pie SIA “Latvijas keramika A”, kur zondēšanai tika pieprasīta drošības nauda. Zināms, ka Bērzu kapos virs vācu gūstekņiem pēc kara apbedītas jau citas personas, bet Ozolpilī pie sociālās aprūpes centra virs kapiem uzbūvēts ceļš un katlumāja.
Daudzas lietas ir ļoti neskaidras. Tādēļ vēl jo vairāk karavīru apbedījumu apzināšanas lietā ir lūdzams plašāks sabiedrības atbalsts. Ziņas par rakstā minētiem, kā arī neminētiem dažādu armiju karavīru apbedījumiem lūdzu sūtīt raksta autoram Jelgavā, Raiņa ielā 3 – 23, LV – 3001, vai zvanīt pa tālruni 3021600.
