Bērnudārza vecuma mazuļu vecākus ne tikai Jelgavā, bet arī citviet Latvijā uztrauc jautājums, cik likumīgs ir pieprasītais vecāku līdzfinansējums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.
Bērnudārza vecuma mazuļu vecākus ne tikai Jelgavā, bet arī citviet Latvijā uztrauc jautājums, cik likumīgs ir pieprasītais vecāku līdzfinansējums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.
Tā sauktais fiksētais maksājums dažādās pašvaldībās formulēts dažādi, taču visbiežāk vecākiem skaidro, ka viņu nauda tiek izlietota bērnudārza saimnieciskajiem izdevumiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) ar vēstuli vērsās jelgavnieks, divu bērnudārza audzēkņu tētis Andris Staļģevics, lai noskaidrotu, cik pamatots ir Jelgavas pilsētas Domes lēmums “par vecāku līdzfinansējumu pirmsskolas iestādēs”, kas ir pretrunā ar Izglītības likumu. Likums paredz, ka maksa par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības dibinātā mācību iestādē jāsedz no valsts vai pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pirmsskolas izglītības programmu realizēšanas izmaksas minimums gadā uz vienu izglītojamo ir 340 latu.
Izglītības likums nosaka arī, ka pašvaldībai pirmsskolas izglītības iestādēs jāsedz to uzturēšana un saimnieciskie izdevumi, kā arī saimnieciskā personāla darba algas.
LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, izskatot A.Staļģevica iesniegumu, atklājusi, ka Jelgavas Domes 1999. gada lēmums “noteikt vecāku līdzdalības maksu pirmsskolas iestāžu uzturēšanai 6 latus par katru bērnu, kas apmeklē pirmsskolas iestādi”, neatbilst ne Izglītības likumam, ne arī likumam “Par pašvaldībām”. Ministrijas atbildē teikts, ka pirmsskolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām audzināšanas iestādēs ir pašvaldības pastāvīgā funkcija, kas finansējama no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Līdz ar to Domei nav bijis juridiska pamata noteikt vecāku līdzdalības maksu pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji “Ziņām” apliecināja, ka pašvaldības bērnudārzos vecākiem nav jāmaksā vietas nauda, remonta un saimnieciskie izdevumi, iestāšanās maksa vai piespiedu kārtā jāziedo. Taču likumā par pašvaldībām nav teikts, ka tām būtu jānodrošina bērnu bezmaksas ēdināšana un ar to saistītie ēdināšanas bloka uzturēšanas izdevumi (tai skaitā darbinieku algas).
Saskaņā ar RAPLM atzinumiem par Jelgavas pašvaldības lēmuma neatbilstību likumam šā gada 13. novembrī Jelgavas Dome izdarīja grozījumus lēmumā, nosakot maksu par pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumiem bērnu ēdināšanai 6 latus vienam bērnam mēnesī (neieskaitot produktu iegādes izmaksas). Tas nozīmē, ka vecāku ikmēneša obligātie maksājumi paredzēti ēdināšanas bloka uzturēšanas izdevumu segšanai.
Jelgavas Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs “Ziņām” skaidro, ka saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” Jelgavas pilsētas pašvaldība savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos pirmsskolas vecuma bērnus nodrošina ar vietām bērnudārzā, garantējot attiecīgo izglītības programmu apguvi un realizējot izmaksu minimumu gadā uz vienu izglītojamo. “Šo izmaksas minimumu veido pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pirmsskolas izglītības programmu uzturēšanas izdevumu summa. Ņemot vērā to, ka LR Izglītības likums, kas ir spēkā no 1999. gada 6. janvāra, ir precizēts un papildināts, arī Jelgavas Dome ir precizējusi un grozījusi agrāk pieņemtos lēmumus, lai tie atbilstu normatīvajiem aktiem. Domes apstiprinātie grozījumi lēmumā nemaina šo lēmumu pēc būtības,” norāda G.Kurlovičs, apliecinot, ka abi minētie Jelgavas Domes lēmumi atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
RAPLM, izvērtējot 13. novembrī pieņemto lēmumu par grozījumiem, atzina to atbilstību likumam par pašvaldībām, jo “Dome ir tiesīga noteikt maksu par pašvaldības iestāžu pakalpojumiem bērnu ēdināšanā”.
Jelgavas pašvaldības bērnudārzu vadītāji atzīst, ka līdz šim no vecākiem iekasētā nauda tika tērēta ne tikai bērnu ēdināšanas vajadzībām, bet arī dažādiem saimnieciskiem izdevumiem – remontdarbiem, telpu labiekārtošanai, mācību palīglīdzekļu iegādei utt., kas ir pretrunā ar likumu. Nepilnu gadu trīs no vecāku iemaksātiem sešiem latiem tika novirzīti komunālo maksājumu segšanai. Pirms kāda laika veiktā bērnudārza audzēkņu vecāku aptauja rādīja, ka viņiem nav iebildumu pret ikmēneša obligāto maksu ar norunu, ka visa nauda paliek pirmsskolas izglītības iestādei un tiek izmantota tās labiekārtošanai. Kopš deviņdesmito gadu beigām tā arī ir. Daudzos bērnudārzos tā izmantota jumtu, tualešu un citu telpu remontiem, apkārtnes labiekārtošanai. Taču lielāko daļu summas prasa ēdināšanas bloka uzturēšana, kas ietver sevī arī traukus, mazgāšanas līdzekļus, elektrības izmaksas un ēdināšanas bloka darbinieku algas u.c., proti, izdevumus, kas pašvaldībām nav jāsedz. Domes lēmuma grozījumi paredz, ka turpmāk vecāku ikmēneša maksājumiem jānodrošina ēdināšanas bloka uzturēšana.
Kāda bērnudārza vadītāja “Ziņām” apliecināja, ka tuvāko divu trīs gadu laikā par šo naudu ēdināšanas bloku varētu kapitāli izremontēt, iegādājoties jaunu virtuves inventāru un iekārtas. Pirmsskolas iestāžu vadītājus uztrauc cits – vai pēc visiem padarītiem darbiem pašvaldība neizlems bērnudārznieku ēdināšanu uzticēt kādai firmai. “Tas nebūtu vēlams, jo pašlaik ēdināšanas procesu kontrolējam paši, esam elastīgi, pielāgojot ēdienkarti bērnu vajadzībām. Tas pats attiecas arī uz veļasmājām, kuras, iespējams, bērnudārzos likvidēs. Līdz šim saimniecība bija mūsu ziņā. Bet kā būs tad, ja ikmēneša maksu likvidēs un saimniecībai nepieciešamo līdzekļu vienkārši nebūs, neviens nezina,” teic vadītāja. Līdzīgu viedokli pauda vēl vairāki pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji – bez papildu finansējuma bērnudārziem nav iespējams izdzīvot.
Arī kaimiņu Bauskas pašvaldība ar lēmumu ir noteikusi obligāto uzturnaudu – 5 latus saimniecības izdevumiem bērnudārzos. Pēc vairāku vecāku pretenzijām mācību iestādes plāno paaugstināt ikdienas maksu par ēdināšanu no 50 līdz 80 santīmiem dienā. No šīs naudas 30 santīmu tiktu novirzīti ēdināšanas bloka uzturēšanai. “Ja Bauskas pašvaldība pieņems šos grozījumus, zaudētāju lomā var izrādīties kā bērnudārzi, tā arī paši bērni. Ja bērns kāda iemesla dēļ neapmeklē pirmsskolas iestādi, šī nauda netiks iekasēta, līdz ar to ēdināšanas blokam, iespējams, pietrūks līdzekļu. Pašlaik pie mums maksimālā summa, ko maksā vecāki, ir 16,50 latu mēnesī. Paaugstinoties ikdienas maksai par ēdināšanu, mēneša maksa palielināsies līdz 18,40 latiem. Domāju, ka vairāk būs bērnu kavējumu, no tā cietīs arī viņu zināšanas. Šī problēma ir nopietna,” secina Bauskas bērnudārza “Pasaulīte” vadītāja Daina Kadiševska un stāsta, ka līdz šim katru mēnesi par vecāku samaksātās naudas izlietošanu bērnudārza vadība regulāri atskaitījusies vecāku kopsapulcēs.
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis “Ziņām” skaidro, ka maksa par ēdināšanu nekādā mērā nav saistāma ar izglītības pakalpojumu, kas jānodrošina valstij un pašvaldībām. “Pašvaldība ir tiesīga noteikt maksas pakalpojuma vērtību. Diskusija varētu būt par citiem bērnudārza izdevumiem, piemēram, par mācību līdzekļu iegādi, ko valsts nedotē. Tas ir pašvaldību jautājums. Vecāki ir tiesīgi prasīt atskaiti par izlietotajiem naudas līdzekļiem. Ja ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti neatbilstoši likumā noteiktiem mērķiem, vecāki par to var ziņot attiecīgām institūcijām,” teic G.Vasiļevskis.
Atbildi uz jautājumu, kas Jelgavas bērnudārzos notiek likumīgi un kas – pretrunā ar likumu, jelgavnieks A.Staļģevics tuvākajās dienās gaida no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska. Pēc tam divu bērnu tētis ir gatavs vērsties tiesā.
Viena no iespējām, kā risināt problēmu, ir pašvaldībai atteikties no šo pakalpojumu sniegšanas, kā to darījušas daudzas skolas, skolēnu ēdināšanu uzticot privātiem ēdināšanas uzņēmumiem. Taču tādā gadījumā nez vai bērnudārznieki trīs reizes dienā varēs ieturēt kvalitatīvu maltīti par 50 vai pat 80 santīmiem un vai bērnudārzu vadība spēs kontrolēt un pieprasīt pakalpojuma kvalitāti. Valsts vīriem nu ir jādomā, ko darīt. Taču gan pašvaldība, gan vecāki, gan izglītības speciālisti ir vienisprātis – svarīgākais, lai šajā situācijā zaudētāji neizrādītos mūsu pašu bērni.
