Notiek aptauja par dažādu profesiju cilvēku visdedzīgāko vēlēšanos. Kārta atbildēt pienākusi viesmīlim. Brīdi padomājis, viņš saka: «Es visvairāk vēlētos, kaut apmeklētāji pusdienotu mājās, bet dzeramnaudu man piesūtītu pa pastu!».
Notiek aptauja par dažādu profesiju cilvēku visdedzīgāko vēlēšanos. Kārta atbildēt pienākusi viesmīlim. Brīdi padomājis, viņš saka: “Es visvairāk vēlētos, kaut apmeklētāji pusdienotu mājās, bet dzeramnaudu man piesūtītu pa pastu!”
***
Satikušies divi studenti.
“Nu kā, vai sveicienus no mājām saņēmi?”
“Nē, ne santīma. Tikai vēstuli vien.”
***
“Cik jūsu iecirknī ir strādājošo,” jautā VID inspektors.
“Kopā ar meistaru vienpadsmit.”
“Tātad bez meistara desmit?”
“Nē, bez meistara nestrādā neviens!”
***
“Kāda atšķirība ir starp pirmo un pēdējo mīlestību?” mazāk pieredzējušais izjautā vairāk pieredzējušo.
“Par pirmo mīlestību domāju, ka tā ir pēdējā, bet par pēdējo – ka tā ir pirmā…”
***
“Cilvēki gan ir dīvaini,” skumīgi žēlojas profesors.
“Nu, nu, kā tad tas dīvainums izpaužas?”
“Ja es apgalvoju, ka pie debesīm ir 683795783542 zvaigznes, viņi tam tic. Bet, kad parkā ierauga pie sola piestiprinātu uzrakstu “Uzmanību! Krāsots”, tūdaļ ikviens to grib pārbaudīt.”
***
Sarunājas divi studenti.
“Es beidzot nopirku pavārgrāmatu ar lēta ēdamā gatavošanas receptēm. Taču izrādās, ka no tās nav nekāda labuma.”
“Kāpēc tā?” brīnās otrs.
“Tajā taču katrs padoms sākas ar vārdiem: “Ņem tīru katliņu…”
***
Datora parole ir kā konjaks: jo vairāk zvaigznīšu, jo grūtāk viltot.
***
Sivēns prasa Vinnijam Pūkam:
“Pūk, vai tas ir plastilīns?”
“Ej tu!”
“Nu, Pūk, pasaki, vai tas ir plastilīns?”
“Ej tu!”
“Pūk, pasaki tas ir plastilīns, vai nav?!”
“Nu labi, labi – ir”.
“Tad pasaki, ko tas plastilīns dara manās biksēs?”
