Sveiksim visas pazīstamās Sarmītes un Tabitas, jo šodien viņām ir vārda svētki!
Sveiksim visas pazīstamās Sarmītes un Tabitas, jo šodien viņām ir vārda svētki!
Sarmīte Helviga ir sieviete, kas nesūdzas par laika trūkumu un ikdienā paspēj padarīt daudzus darbus, no kuriem mēs, strādājošās kundzes, bieži vien mēģinām izvairīties, aizbildinoties ar lielo aizņemtību un nogurumu. Mājas pagrabs rudeņos viņai allaž piepildīts ar konservējumiem: gurķīšiem, sēnītēm, ievārījumiem un vēl daudziem citiem gardumiem ziemai. Pateicoties lielajai sēņu ražai, meža veltes šogad samarinētas ap 30 litros. Kur nu vēl ceptās un saldētās!
Sarmīte ar lepnumu stāsta par savu lielo saimi – viņa ir četru bērnu māmiņa un vecmāmiņa diviem mazbērniem. Lai gan par vecmāmiņu viņu gan nesauc neviens. Kasparam viņa ir Sarmīte, bet Helēna viņu mīļi dēvē par mammīti.
Bez ģimenes pienākumiem Sarmīte veiksmīgi tiek galā ar klasisko apģērbu salona vadīšanu Rīgā. “Sākumā baidījos no Rīgas. Likās, tik daudz laika būs nelietderīgi pavadīts ceļā. Taču tagad esmu priecīga – Rīga liek mainīties uz labo pusi. Katrā ziņā sievietei noteikti,” spriež Sarmīte.
Stāstot par vārdu, viņa atzīst, ka jaunībā tas nav bijis pa prātam – licies tāds dīvains un rets. “Taču, tiklīdz to izrunā citi, tas šķiet tāds jauneklīgs un atkal man patīk,” smej Sarmīte un stāsta, ka vārdadiena nu ir tas laiks, kad vasaras laikā sagatavoto krājumu “maiss” jāver vaļā, jo māja parasti ir pilna ar viesiem – radiem, tuviniekiem un draugiem.
Līdzās sēņošanai Sarmītes aizraušanās ir auto vadīšana: “Man patīk braukt ar automašīnu. Tā vienkārši – bez mērķa. Ja ir mērķis, tad jāapstājas. Man tīk arī laiks, kad līst lietus. Ja vēl esi dārza mājiņā, kur lietus lāses grabinās pa jumtu, bet tu sēdi pie iekurta kamīna un, skatoties ugunī, sapņo…”
Nereti dzīvē gadās stresa situācijas. Tādos brīžos Sarmīte mēdz mierināt un uzklausīt pati sevi: “Pati sev iegalvoju – ar mani taču viss ir kārtībā, viss būs labi. Esmu vesela, mierīga un laimīga. Varbūt tā ir meditācija manā izpratnē. Tas palīdz. Jādomā ir tikai labu. Par mīļoto cilvēku, piemēram.”
Sarmīte uzskata, ka dzīvē viņai ir paveicies – labi, mīloši bērni, darbs, kas nes gandarījumu. “Vienīgais, ļoti žēl, ka savā laikā neesmu ieguvusi augstāko izglītību, bet nevar apgalvot, ka viss ir zaudēts. Jaunībā mani interesēja vēsture, bet tagad gan studētu grāmatvedību – patīk kārtība un skaidrība visās lietās. Ja runā par nepiepildītiem sapņiem, tad es ļoti vēlos savu personīgo māju Bet arī tas vēl var realizēties. Viens solis jau sperts – ir dārza mājiņa,” teic Sarmīte un joprojām smaida.
