Ikdienā braucot cauri Kroņaucei, varēja vien pabrīnīties, ka ārēji tik necilās telpās top tik daudzu lietpratēju un alusmīļu iecienītais dzēriens – «Tērvetes alus».
Ikdienā braucot cauri Kroņaucei, varēja vien pabrīnīties, ka ārēji tik necilās telpās top tik daudzu lietpratēju un alusmīļu iecienītais dzēriens – “Tērvetes alus”. Šoruden, veļu laikam iestājoties, pat vakaru melnumā gaismas apstarotie korpusi šķiet jautri atgādinām, ka senais alus brūzis ticis pie jaunām iekārtām un telpām. Tās iesvētīt pagājušajā nedēļas nogalē tika aicināti gan žurnālisti, gan ministri, baņķieri un celtnieki.
Oficiāli pasākumu, kurā mūs visus aicināja piedalīties akciju sabiedrības Agrofirma “Tērvete” valdes priekšsēdētājs Modris Goba, sauca tikpat smagnēji, cik svinīgi: svinības par godu Eiropas Savienības lauku atbalsta fonda SAPARD projekta pabeigšanai agrofirmas alus darītavā. Namatēvi un jo īpaši namamāte alus darītavas vadītāja Anita Krāģe mūs iepazīstināja ar jaunajiem katliem, caurulēm, manometriem, tankiem, vadības blokiem, filtriem un citiem apskaušanas vērtiem objektiem. Tad, protams, tradicionāli svinīgi tika pārgriezta lente, kam sekoja tērvetnieku solījumi sabraukušos viesus cienāt ar vareni labo putojošo “Tērvetes alu” arī vēlāk. Lai šo apsolījumu īstenotu, vajadzēja pārcelties uz banketa telpām vietējā tirdzniecības kompleksā “Saime”, kur sākās, turpinājās un šķita nebeidzamies tuvi, tāli, valstiski un personiski uzmundrinājumi un pateicības vārdi par un arī ar “Tērvetes alu”. Pa vidu bija skotelēs tērptu vīru uzmundrinošās alus dziesmas, zemkopības ministra Mārtiņa Rozes svētības došana jaunajai darītavai un arī jaunajai alus šķirnei “Zemgales alus”, kā arī agrofirmas vadītāju pateicības vārdi sadarbības partneriem.
To kvintesenci pauda akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Modris Goba, un tas skanēja apmēram šādi: “Akciju sabiedrība Agrofirma “Tērvete” ar savu daudznozaru saimniecību arī turpmāk ievēros būtiskāko Latvijas vietējā alus darīšanas principu – tam ir jābūt brūvētam no Latvijā augušiem miežiem. Mēs Tērvetē savus miežus izaudzējam agrofirmas laukos.
Vairākus gadus tam gatavojoties, Tērvetes alusdarītava savu šā gada alus ražošanas apjomu varēja palielināt, pateicoties Eiropas Savienības lauku atbalsta fonda SAPARD iespējām, kas veicina lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes attīstību.
Tēlaini runājot, alus darītavas sirds – vārītava – palikusi tā pati. Receptūra mūsu šķirnēm nemainās. Ar jauno iekārtu un ēku pievienošanu pašreizējam alus darītavas kompleksam esam palielinājuši alus darītavas “muskuļus”, savas darbības jaudu. Tagad mums ir divas reizes lielāks pagrabs, kurā alus nogatavojas. Varam dzērienu, pēc kura, īpaši vasarās, pieprasījums līdz šim pārsniedzis mūsu iespējās, turpmāk ražot vairāk.
Mēs apzināmies, ka konkurence alus tirgū ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā nekļūs mazāka. Bet esam pārliecināti, ka Latvijā noteikti ir “Tērvetes” alus patērētāji, kuriem ir svarīgi apzināties – lietojot mūsu produkciju, viņi atbalsta Latvijas laukus, viņi ciena Latvijas preci.
Mēs joprojām uz savām alus etiķetēm rakstīsim “Vareni labs latviešu alus”!”
Tiktāl – agrofirmas vadītājs. Taču kā gan būtu bijis iespējams neizmantot iespēju parunāt ar Anitu Krāģi, kas alus darītavu vada jau tik daudz gadu un kas vislabāk var pastāstīt par Latvijā visjaunāko alus šķirni – “Zemgales alu”! Un, lai gan mūsu sarunu ik pa laikam pārtrauca vai nu jauna alus dziesma, vai kāds tosts vai alus guldzēšana glāzēs, “Ziņām” izdevās gūt vērtīgu informāciju.Un Anita Krāģe stāsta.
“Vēlos uzsvērt, ka alus darītavā nomainījām tikai iekārtas, bet tehnoloģijas neesam mainījuši. Un paliksim pie līdzšinējiem saviem stingrajiem principiem, tas ir, gatavosim alu no vietējiem miežiem un pēc klasiskās metodes: ir nākušas klāt modernas iekārtas, bet tehnoloģiskais process palicis nemainīgs. Mēs neieviesīsim nekādas “paātrinātās metodes”! Mēs nelietojam konservantus. Un alkohola saturs jaunajā alū ir pieci procenti.
Mūsu darbiniekiem ir ļoti liela atbildības izjūta, viņi ir lepni par savu produkciju. Iespējams, ka tas viss kopā iedarbojas pārliecinoši uz patērētāju.
Kad esmu ārpus Latvijas, vienmēr ar interesi nobaudu arī citu alu. Tā teikt, lai zinātu, ko brūvē mūsu konkurenti. Esmu garšojusi alu Šveicē, Ungārijā. Visās ārzemēs, kur nācies būt, man gribējies iepazīt vietējo alu. Un man ir ļoti liels prieks, ja jūtu kaut ko specifisku. Diemžēl pārsvarā jāsastopas ar lielu vienveidību, kad šķiet, ka dažādās valstīs strādā vienādi un varbūt atšķiras tikai alus etiķetes.
Taču cilvēki ir ļoti dažādi, vieniem patīk rūgtāks, citiem mazāk rūgts alus. Mēs, teghnologi, gribējām radīt jaunu, īpašu alu – “Zemgales alu”. Uzskatu, ka mums tas ir izdevies.”
Tostarp svinības Tērvetē turpinājās. Atzinības vārdi un pateicība tika ne tikai “augstām instancēm”, bet arī jauno iekārtu montētājiem, celtniekiem un visiem, kas piedalījās vērienīgajā SAPARD projektā. Anita Krāģe uzskata, ka ES finansiālais atbalsts nenozīmē nekādu “atkarību” no ES. Lai gan ir zināms, ka aliansē valda stingras prasības pārtikas ražošanā, alus darītavas galvenā tehnoloģe nejūtot nekādu “diktātu”: kas gan varot kavēt ražot patiešām kvalitatīvu preci?!
…Pie platā alus galda veikli rīkojas simpātiska alusmeita vārdā Īrisa Meņģele. Viņa uzskata, ka, alu lejot, svarīgākais ir saglabāt dzēriena un putu attiecību. Bet, ja nopietni: viņa pati agrāk esot strādājusi alusbrūzī, kaltējusi graudus, tāpēc ar pārliecību apgalvo, ka “Tērvetes alus” kvalitāte ir izcila.
