Satiksmes ministrija un Latvijas Autoceļu direkcija kopīgi rīkotajā akcijā «Būvē savu nākotnes ceļu!» centīsies pievērst vidusskolēnu uzmanību ceļu būves inženieru specialitātei un mudinās to izvēlēties.
Satiksmes ministrija (SM) un Latvijas Autoceļu direkcija (LAD) kopīgi rīkotajā akcijā “Būvē savu nākotnes ceļu!” centīsies pievērst vidusskolēnu uzmanību ceļu būves inženieru specialitātei un mudinās to izvēlēties.
Pašlaik Latvijā dažādās ceļu būves organizācijās un privātajos uzņēmumos trūkst vairāk nekā 150 būvinženieru.
Speciālistu trūkums ietekmē darbus
Par speciālistu nepietiekamību liecina pieteikumu niecīgais skaits autoceļu būves projektu konkursiem. Pēc LAD datiem, pērn un šogad katram no 49 autoceļu posmiem konkursā pieteikušies caurmērā tikai divi ceļu būves projektētāji; bet 13 objektiem iesniegts tikai viens piedāvājums. Līdzīga situācija ir tiltu būves projektu konkursos, kur 20 atjaunojamiem tiltiem uz katru projektēšanu iesniegti vidēji divi piedāvājumi, četriem objektiem – tikai viens, bet divi objekti palikuši bez būvprojekta. Tas liecina, ka projektētāju trūkuma dēļ samazinājusies būvfirmu aktivitāte un pazeminājusies konkurence nozarē. Speciālistu krīze sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad saruka finansējums ceļu nozarei un daudzi speciālisti palika bez darba.
Tuvākajā nākotnē šī situācija varētu nopietni kavēt autoceļu attīstībai paredzētā ES finansējuma apguvi, uzskata satiksmes ministrs Roberts Zīle un LAD ģenerāldirektors Olafs Kronlaks. Šai problēmai veltītajā preses konferencē viņš izteica neizpratni par piecām (!) budžeta vietām Latvijas Universitātē transportbūvju inženieru specialitātē. Acīmredzot tiem, kas lemj par budžeta vietu sadali augstskolās, šī situācija ir jāizvērtē un jāmaina atbilstīgi tirgus pieprasījumam. Būvniecība taču valstij nes lielu peļņu, līdz ar to tai būtu jāsaņem nauda atpakaļ izglītības veidā. Taču pašlaik tā nenotiek.
Ar akciju centīsies
pievērst jauniešu uzmanību
Tāpēc ministrija un ceļu direkcija iecerējušas akciju “Būvē savu nākotnes ceļu!”. Tās laikā vidusskolēni projektu nedēļā vai brīvajos brīžos tiek aicināti līdz nākamā gada 31. martam izstrādāt projektus par tēmu, kas saistīta ar ceļiem, ceļu būvi un uzturēšanu. Ierosmei pāris idejas:
ievērojamākais (interesantākais) ceļš, tilts, viadukts vai ceļu krustojums manā pilsētā (pagastā, rajonā), tā vēsture, turpmākās attīstības iespējas;
ceļu un tiltu būves uzņēmums manā pilsētā (rajonā), tā vēsture, nākotnes perspektīvas.
Skolēni varētu arī izzināt, kādi ir ceļu uzturēšanas darbi, kas un ar kādu tehniku tajos strādā, kas tos finansē. Svarīgi būtu izzināt ceļu saistību ar apkārtējo vidi, ietekmi uz pilsētas, pagasta vai rajona sociālo un ekonomisko attīstību. Interesanti varētu būt arī jauniešu ieteikumi par to, kādus pasākumus vajag satiksmes drošības palielināšanai uz ceļiem pilsētā, rajonā vai pagastā. “Skolēnu domas lidojums nav ierobežots. Varbūt viņi labāk grib projektēt pilnīgi jaunu ceļu vai tiltu? Lai viņi to dara!” mudina SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne.
Pirmie projektu izvērtētāji būs skolotāji, interesantākos un saturīgākos darbus viņi nosūtīs Satiksmes ministrijai. Labāko projektu autori Šlokenbekas muižā tiksies ar satiksmes ministru, Autoceļu direkcijas vadītājiem un Tehniskās universitātes pasniedzējiem. Skolēnus gaidīs arī balvas un pārsteigumi.
Kur var apgūt ceļu būvi
Transportbūves inženiera profesija paver plašas iespējas iesaistīties ceļu un tiltu sakārtošanā, jaunu projektēšanā un būvēšanā, autoceļu tīkla attīstīšanā, satiksmes organizācijas un drošības uzlabošanā, jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrādē. Arī darba piedāvājums ir visai konkrēts un reizē plašs – valstī ir 26 ceļu uzturēšanas organizācijas un vismaz 30 ceļu būvniecības uzņēmumu. Jauno speciālistu gaida patiešām vērienīgi projekti – jāapgūst ES līdzekļi, ko plānots izlietot Latvijā līdz šim nepieredzētiem ceļu rekonstrukcijas un izbūves darbiem. Tā ir iespēja radīt unikālas vērtības, jo nav divu vienādu ceļu vai tiltu, kā arī redzēt taustāmu sava darba rezultātu. Piederēt ceļiniekiem nozīmē piederēt pavisam īpašai profesionālajai sabiedrībai ar savām tradīcijām, sabiedrisko dzīvi un lepnumu par amatu.
Apgūt ceļu būves inženieru profesiju var Rīgas Tehniskajā universitātē Transportbūvju studiju programmā. Studēt iespējams gan klātienē, gan neklātienē, maksas un budžeta grupās. Maksa par studijām ir 650 latu gadā. Mācības, kā skaidro SM vecākā referente Marta Romanova, notiek pēc mūsdienīgas projektu metodes. Proti, mācību process ir izstrādāts pēc iespējas radošāks, nodrošināta iespēja strādāt praktiski, no pasniedzējiem saņemot projekta uzdevumu izpildei vajadzīgo informāciju. Arī ikgadējās prakses laikā studentam ir iespēja būvēt un projektēt ceļus un tiltus. Studenti jau pēc trīs gadu pirmā līmeņa profesionālo studiju beigšanas esot sagatavoti darba tirgum, taču lielākoties visi tiecoties saņemt pamatīgāku izglītību un studijas turpinot.
Ko domā Jelgavas uzņēmumi
Satiksmes ministrijas un Latvijas Autoceļu direkcijas viedoklim par ceļu būves inženieru trūkumu piekrīt arī mūsu ceļu būves un remonta uzņēmumu pārstāvji. Uzņēmuma “Igate” direktors Māris Radželis domā, ka tuvākajos gados situācija tikai pasliktināsies, jo šo speciālistu sagatavošanai jau kopš atmodas sākuma nav pievērsta pietiekama uzmanība. Faktiski ir palikuši vecie, padomju laika kadri, kas aiziet pensijā, bet jauni inženieri netiek gatavoti. “Mums pietrūkst trīs ceļu būves speciālistu. Nupat vienu būšu pārvilinājis no citas firmas. Bet kopumā, kad ceļiniekiem jau tā nav viegli pastāvēt, speciālistu trūkums nav attaisnojams,” atzīst M.Radželis, atbalstot ikvienu akciju, kas vērsta uz ceļu būves inženieru sagatavošanu. Uzņēmuma KULK direktors Gunārs Bubulis norāda, ka atrast sertificētu speciālistu ir gandrīz neiespējami un tuvākajā laikā šī problēma varētu tikai padziļināties. Pagaidām gan ceļu būves un remonta uzņēmumiem nav izvirzīta prasība nodrošināt darba apjomiem atbilstošu noteiktu inženieru skaitu. Uzņēmums nozarē var darboties, ja tā rīcībā ir kaut vai tikai viens sertificēts speciālists. Protams, ikdienā tā nenotiek un ar vienu inženieri nepietiek. KULK pašlaik ir divi sertificēti speciālisti, būtu nepieciešams vēl viens. “Ceļu būves inženieru problēma sākās vēl padomju laikos – jau tad toreizējā Politehniskajā institūtā sagatavotie speciālisti bija uz izķeršanu. Vienīgie, kas bez problēmām tika pie jauniem kadriem, bija lielie ceļu būves rajoni. Pārējiem bija jāmeklē jaunieši un jāsūta uz augstskolu mācīties ar savām stipendijām,” atceras G.Bubulis.
