«ziņas» jau vairākkārt rakstīja par lielo darbu, ko, gatavojot izstādi un zinātnisko konferenci «poļu mazākumtautība Jelgavas vēsturē un mūsdienās», veica Jelgavas Poļu biedrības dibinātāja Llu darbiniece Jadviga Radziņa.
“ziņas” jau vairākkārt rakstīja par lielo darbu, ko, gatavojot izstādi un zinātnisko konferenci “poļu mazākumtautība Jelgavas vēsturē un mūsdienās”, veica Jelgavas Poļu biedrības dibinātāja Llu darbiniece Jadviga Radziņa. Nu ir pienākusi diena, kad šī izstāde Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā ir atvērta apmeklētājiem. Turpat notiek arī minētā zinātniskā konference, ko vada muzeja direktora vietniece Marija Kaupere.
Konferencē uzstājas Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs, Jagelonas Universitātes zinātnieki Kristīne Beļavska un Jans Skočinskis, Latvijas Universitātes docents Ēriks Jēkabsons, kā arī pati Jadviga Radziņa, kas vēsturniece ir pēc savas dabas.
Pirms konferences atklāšanas bīskapa Antona Justa vadībā katoļu katedrālē noritēja Svētā Mise.
Gara gaismas bāka Mītavā
Kā savā pētījumā raksta Jadviga Radziņa, poļu politiskā un reizē arī kultūras ietekme Zemgalē sākas ar 1561. gadu. Tolaik Livonijas karā novājinātā ordeņa mestrs Gothards Ketlers sakarā ar draudiem no Krievijas un Zviedrijas nolēma lūgt aizsardzību Polijas karalim Sigismundam Ii Augustam. Tā uz 233 gadiem Kurzeme un Zemgale kļuva par Polijai piederošu hercogisti, kas bija gana dinamiskas attīstības laiks mūsu vēsturē. Arī vēlākos laikos, kad gan Baltija, gan Polija nokļuva cariskās Krievijas jūgā. Jelgavā jeb Mītavā izveidojās krietni brīvdomīgāks gars, nekā tas pēc poļu dumpja apspiešanas bija Varšavā vai Viļņā. Šādā situācijā arī radās mūsu augstskolas “academia Petrina”, vēlākās Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas lielā pievilcība poļu dižgariem. Piemēram, Polijā labi pazīstamo Ļutoslavsku ģimene no Lomžas apkārtnes bija gatava sūtīt mācīties uz septiņsimt kilometru attālo Mītavu trīs dēlus, kas vēlāk kļuva slaveni filosofijā, mūzikā un inženierzinātnēs. Jāpiebilst, ka tajā laikā šiem zēniem bija tikai divpadsmit gadu. Jadvigai Radziņai Polijā izdevās uziet neparasti sirsnīgas veco Ļutoslavsku vēstules savām atvasēm. Tajās tiek pausta stingra pārliecība, ka Jelgavā gūtā izglītība būs vislabākā, salīdzinot ar pārējām studiju iespējām.
Vairāki autori, tostarp arī zinātnes vēsturnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš, rakstījuši, ka Jelgavas Pētera akadēmijā mācījies arī vēlākais Polijas Valsts prezidents Staņislavs Voicehovskis (1869 – 1953). Jadviga Radziņa ir centusies šim faktam gūt pamatīgāku apstiprinājumu. Tomēr ne 1938. gadā Polijā izdotajā eksprezidenta grāmatā “moje wspomnienia” (“manas atmiņas”), ne arī kādos citos avotos šīs ziņas nav nedz apstiprinājušās, ne arī noliegtas. Uz Jelgavas muzeja sienas stāvošā goda plāksne, ka S.Voicehovskis šeit būtu studējis, pagaidām tomēr ir šaubīga. Jadviga Radziņa šajā virzienā pētījumus turpina.
Mantotais uzņēmības gars
Liels darbs ir padarīts, apzinoties 20. gadsimta poļu vēsturi Jelgavā. J.Radziņa ir savākusi ziņas par vairākiem poļu izcelsmes karavīriem, kas Latvijas armijā dienējuši Jelgavas 3. kājnieku pulkā un par saviem nopelniem Bermonta padzīšanā ir apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Pētnieces uzmanības lokā ir nonākuši arī poļu sezonas laukstrādnieki, kas trīsdesmitajos gados iebrauca Latvijā. Sākot ar 1934., 1935. gadu, viņu skaits ik sezonu pārsniedza desmit tūkstošu un 1936. gadā pat tuvojās divdesmit tūkstošiem. Avoti rāda, ka mēnešalgas viņiem ir maksātas ap sešdesmit latu robežās, kas bija mazāk nekā vietējiem darbiniekiem. Taču, domājot par viesstrādnieku garīgo aprūpi, Pēterniekos tika uzcelta katoļu baznīca un Jelgavā ir uzstājies Rīgas poļu teātris. Ne viens vien no šiem poļu uzņēmīgajiem un strādīgajiem cilvēkiem palika Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. J.Radziņa ir apzinājusi 14 šādu poļu, kas nu jau ir kļuvuši par Latvijas pilsoņiem. Viena no izcilajiem agrāko sezonas laukstrādnieku pēctečiem ir Jelgavas Goda pilsone kopš 2000. gada Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska. “ko Latvija maniem vecākiem ir devusi, to es tagad atdodu savā darbā skolā,” par savu valstisko stāju saka skolas direktore. Polis pēc izcelsmes ir arī agrākais, ļoti ilggadējais un sekmīgais 5. vidusskolas direktors Vincents Veržbickis. Konferences noslēgumā ir paredzēta valsts ģimnāzijas kora “skali” uzstāšanās. To vada pedagoģe Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un lielo dziesmusvētku virsdiriģente Gunta Paškovska, kurai arī ir poļu saknes. Līdzīgi tas ir pazīstamajam Jelgavas māksliniekam Gunāram Ezerniekam, rakstniecei Albīnei Račinskai un daudziem citiem izciliem cilvēkiem.
Poļi rīkojās droši
Īpašu vērību Jadviga Radziņa savā pētījumā ir pievērsusi poļu sabiedriskajām organizācijām.
1934. gada februārī divdesmit jauniešu dibināja Latvijas Poļu jaunatnes katoļu savienības Jelgavas nodaļu. Tā noorganizēja kori, kas dziedāja baznīcā, kā arī nepilnā sastāvā piedalījās dziesmu svētkos Varšavā. Tai bija arī savs deju orķestris. Dokumentos fiksēts, ka 1939. gadā šie jaunieši ar kuģīti pa Lielupi devās ekskursijā uz Ložmetējkalnu. Latvijas poļi centās palīdzēt saviem tautiešiem, kas uz Latviju bija devušies bēgļu gaitās pēc tam, kad 1939. gada rudenī Poliju okupēja gan Vācijas, gan Padomju Savienības karaspēks. Jelgavā aktīvi darbojās arī Latvijas Poļu biedrība, kuras vecais pirmskara laika priekšsēdētājs Pēteris Azevičs savos 95 gados vēl aizvien ir mūsu vidū. Tolaik Jelgavā bija arī Latviešu – poļu tuvināšanās biedrība, Lietuviešu – poļu sporta biedrība un Romas katoļu labdarības biedrība, kuru vadīja priesteris Vaclavs Kozlovskis (1901 – 1968). Interesanti, ka pirmā nacionālā kultūras biedrība, kas atmodas laikā 1989. gada 15. martā tika atjaunota Jelgavā, bija Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa.
Pēdas pazūd Štuthofā
Īpašu vērību Jadviga Radziņa ir pievērsusi nelegālai poļu tā sauktās “armija Krajowa” (“dzimtenes armija”) tālās izlūkošanas nodaļai, kas vācu okupācijas laikā darbojās Jelgavas dzelzceļa mezglā. Tās galvenais uzdevums bija sniegt savam centram informāciju par militāro kravu kustību. Šo drosmīgo kopu organizēja F.Skerskis – Skerškans, un tajā darbojās desmit cilvēku, daži agrākie skauti Mečislavs Zolņerovičs, Helēna Basa, Apolonija Padžuka u.c. Par savu drosmi dārgi maksāja gan Apolonija, gan Helēna, kas nokļuva Štuthofas koncentrācijas nometnē. Par viņu tālāko izglābšanos vai bojā eju ziņu trūkst. Līdzīgu cenu par kalpošanu poļu atbrīvošanas kustībai samaksāja arī krievu puisis Apolonijs Mihailovs. Viņš no Vorkutas Jelgavā atgriezās 1967. gadā.
Pētot cita politiski represētā vācu armijā dienējušā tautieša Jāņa Salceviča lietu, Jadviga Radziņa atrada aploksni ar divām nelielām papīra strēmelēm. Šeit divi jelgavnieki Ādolfs Slavskis un Jānis Jakovļevs bija uzdrošinājušies rakstīt čekas priekšniekam lūgumu Jāņa Salceviča aizstāvībai.
***
Fakti
• Kurzemes hercogi neilgu laiku bijuši divi Polijas prinči. Viens viņiem – Saksijas grāfs Morics (1696 – 1750) ir vecākais no 354 zināmajiem Polijas karaļa Augusta Ii (Stiprā) ārlaulības bērniem.
• No Jelgavas pilsētas un rajona 102 991 iedzīvotājiem 2170 jeb 2,11% ir poļi.
• No Jelgavas pilsētas un rajona poļiem pilsoņi ir 49,3%; nepilsoņi – 50, 2%; ārvalstu pilsoņi – 0,5%.
• Xix gadsimta beigās rūpniecības attīstības buma laikā Jelgavā bijusi Poļu (Polska) iela.
Pēc Jadvigas Radziņas pētījumu datiem
