Kad mūsu valsts veselības aizsardzības sistēma mēģina izdzīvot nepietiekama finansējuma apstākļos, Jelgavas slimnīca kļūst patīkamāka un ērtāka mūsu acu priekšā – izremontētas vairākas nodaļas, iepirkta moderna aparatūra.
Kad mūsu valsts veselības aizsardzības sistēma mēģina izdzīvot nepietiekama finansējuma apstākļos, Jelgavas slimnīca kļūst patīkamāka un ērtāka mūsu acu priekšā – izremontētas vairākas nodaļas, iepirkta moderna aparatūra. Liels nopelns tajā ir slimnīcas direktoram Andrim Ķipuram, tāpēc ielūkosimies viņa ikdienā.
Plkst.8.15. Andra Ķipura darbadiena sākas ar ambulatoru pacientu pieņemšanu. Kolēģi viņu uzskata par “spēlējošu treneri”, jo A.Ķipuram veiksmīgi izdodas apvienot gan slimnīcas vadītāja, gan ķirurga traumatologa pienākumus.
Plkst.8.45. Operācijai tiek gatavota kāda paciente, lai viņai izārstētu locītavu sāpes.
Plkst.9. Pirmo kafijas tasi A.Ķipurs parasti izdzer direktora kabinetā. Kamēr palīdze ielej uzmundrinošo dzērienu, slimnīcas vadītājs savāc rēķinus, kurus saņem un apmaksā Jelgavas slimnīca.
Plkst.10.30. Divas reizes nedēļā slimnīcas direktors A.Ķipurs dodas uz operāciju zāli, kur viņš ir ķirurgs.
Plkst.10.40. No mediķu kopdarba atkarīga pacienta dzīvība, tāpēc ārstiem nav tiesību kļūdīties. A.Ķipurs cer, ka šī operācija beigsies veiksmīgi.
Plkst.16. Darbadienas starplaikā izdodas iegriezties arī mājās, kur viņu sagaida četrkājainais draugs. Dzīvniekam nepatīk, ka uz viņa saimnieku pavērsts fotoaparāta objektīvs.
Plkst.23.15. Vēls vakars, jāatpūšas pirms nākamās darba dienas. “Šodien atkal neiznāks patrenēties uz trenažiera: pēdējā laikā tam nemaz vairs neatliek vaļas,” ar nožēlu piebilst A.Ķipurs.
