Jelgavas vēstures veidošanā poļi piedalījušies jau kopš Kurzemes hercogistes laikiem, un bez viņu ieguldījuma nav iedomājama arī multietniskās pilsētas sabiedriskā un kultūras dzīve mūsdienās.
Jelgavas vēstures veidošanā poļi piedalījušies jau kopš Kurzemes hercogistes laikiem, un bez viņu ieguldījuma nav iedomājama arī multietniskās pilsētas sabiedriskā un kultūras dzīve mūsdienās – arī šādu rezumējumu Ģ.Eliasa muzejā vakar izskanēja konference “Poļu mazākumtautība Jelgavas vēsturē un mūsdienās”.
Konferences atklāšanā piedalījās ārkārtējais un pilnvarotais Polijas Republikas vēstnieks Rīgā Tadeušs Fišbahs, Jelgavas izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs un muzeja direktore Gita Grase.
“Jelgava nekad nav bijusi tāda mēroga poļu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs kā Latgales lielākās pilsētas. Taču tās nozīmīgums Zemgales tautiešu dzīvē jau gadsimtiem bijis neapšaubāms, galvenokārt – tieši “Academia Petrina”, vēlākās Kurzemes Guberņas ģimnāzijas dēļ,” uzsvēra Latvijas poļu vēstures ilggadējais pētnieks Ēriks Jēkabsons. Profesors Jans Skočiņskis no Krakovas Jagelonu Universitātes stāstīja par vienu no slavenākajiem ģimnāzijas poļu absolventiem. 19. gadsimta beigu 20. gadsimta sākuma spirituālista un gribas filosofa Vicentu Ļutoslavska veikumu atzinīgi novērtējuši arī tādi pazīstami amatabrāļi kā franču pozitīvists Anrī Bergsons un pragmatisma pamatlicējs amerikānis Viljams Džeimss.
Projekta iniciatore un muzejā aplūkojamās izstādes autore Jadviga Radziņa referātam atvēlētajā pusstundā sniedza īsu ieskatu viņas detalizētajā Jelgavas poļu vēstures pētījumā par 14 tēmām, kas gaida izdošanu. Pētījums tapis, vācot ziņas arhīvos Latvijā un Polijā, kā arī intervējot daudzus Jelgavas poļus un viņu radiniekus. Muzeja direktore Gita Grase šai sakarā izteica cerību, ka turpināsies muzeja un Polijas vēstniecības sadarbība, kas ļāva izdot konferences katalogu – J.Radziņas vairāku simtu lappušu biezā pētījuma rezumējumu 36 lappusēs.
