Ziemassvētki ir visu cilvēku dēļ. Ikvienam ir iespējams ieraudzīt jaundzimušo Kristu. Kristus sekotājiem arī ir jādalās ar visiem, tostarp ar bezpajumtniekiem, bezdarbniekiem un bērniem, kas atstāti bez mātes un tēva…
Ziemassvētki ir visu cilvēku dēļ. Ikvienam ir iespējams ieraudzīt jaundzimušo Kristu. Kristus sekotājiem arī ir jādalās ar visiem, tostarp ar bezpajumtniekiem, bezdarbniekiem un bērniem, kas atstāti bez mātes un tēva… Mūsu ģimenēs ir radi un draugi, varbūt mēs paši esam bijuši bezpajumtnieki izsūtījumā Sibīrijā vai trimdas nometnēs Rietumos. Mēs redzam tā sauktos “bomžus” meklējam ēdamo atkritumu kastēs. Labs ieradums ir ēdamo nolikt kulītē vai burciņā pie atkritumu kastes. Stājoties ES, mums tik un tā atkritumi būs jāšķiro. Kāpēc neatdalīt ēdamo jau tagad, it sevišķi, ja tā ir kāda cilvēka ikdienišķā iztika? Darīsim to!
Latvijā bērnunamos, bāreņu aprūpes centros, specializētajās iestādēs mitinās ap trīsarpus tūkstošiem bērnu. Viņi gaidīt gaida uz ģimenēm, kas viņus pieņemtu. Kardināls Jānis Pujāts saka: “Viņi nesaņem to, ko bērns saņem ģimenē, un nezina, ko tas nozīmē – būt mājās. Tas, ka bērnam ir jumts virs galvas un vēders pilns, vēl nenozīmē, ka viņš ir aprūpēts. Jau zīdainis neapzināti ilgojas, lai viņu paņemtu rokās un apmīļotu. Bērnunamā, kad parādās svešinieki, bērni klusībā gaida: vai tie nav tēvs un māte kādam no viņiem.”
Redzot Jēzus bērnu Betlēmes silītē, gribas aizdomāties, ka šodienas silītes ir bērnunami, kur bērni gaida pēc Jāzepa un Marijas rokām kristīgā ģimenē. “Kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem Mani,” (Mt 18,5) saka Kristus. Ir daudz vientuļu cilvēku, kas varētu veltīt savu mīlestību atstātajiem. Ir arī ģimenes, kurām nebūtu problēmu pieņemt audzināšanā vēl kādu. Ir vērtīgi atstāt aiz sevis labi izaudzinātu cilvēku. Arī pašiem vecākiem tas var kļūt par atbalstu vecumdienās. Kas ir gatavs uzņemties rūpes par bērnu, tam tas jādara ar lielu mīlestību un ne aprēķina dēļ. Tā arī ir sava veida kalpošana Dievam. “Ejot uz debesīm, nevar taču atstāt dzīves ceļmalā bērnus, kas palikuši bez vecākiem,” piebilst kardināls Jānis Pujāts.
Latvijas valsts izprot šo problēmu. Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās piedāvā četras dažādas programmas:
– ir iespējams, ka bērns no bērnunama jūsu ģimenē ciemojas tikai brīvdienās un svētku dienās; ēdināšanas izdevumus sedz bērnunams;
– par audžuvecākiem var kļūt ar bāriņtiesas lēmumu, noslēdzot līgumu starp audžuģimeni un pašvaldību; par bērna audzināšanu un uzturēšanu audžuvecāki ik mēnesi saņem 65 latu pabalstu;
– ar bāriņtiesas lēmumu iespējams kļūt par aizbildni bārenim, aizvietojot bāreņa vecākus; aizbildnis saņem 70 latu pabalstu;
– personai, kas ir ieinteresēta, iespējams bez vecākiem palikušu bērnu adoptēt; adaptācijas process jākārto bāriņtiesā; adoptētājs saņem vienreizēju 1000 latu pabalstu, un bārenis iegūst laulībā dzimušā tiesisko stāvokli.
Sīkākas ziņas par šiem jautājumiem var iegūt pagastos, bāriņtiesās, Bērnu un ģimenes lietu sekretariātā Rīgā, Basteja bulvārī 14. Ziemassvētkos katra sirds grib izjust ģimenes siltumu un mīlestību. Pēc katoļu tradīcijas, Ziemassvētku vakarā ģimenes vai paplašinātas ģimenes lokā mēs dalāmies svētku oblatēs un vēlam priecīgus svētkus un Dieva svētību jaunajā gadā. Lai patiesa prieka netrūkst šajos Ziemassvētkos! Atliciniet savu artavu bezdarbniekiem un bezpajumtniekiem, kā arī šīs pasaules bāreņiem. Iedrošināsimies tuvoties Dievam! Austrumu gudrie gāja garu ceļu, lai sastaptos ar Kristu Betlēmē, būsim tikpat gudri un nolieksim galvu sava Radītāja priekšā.
Vēlu visiem Kristus dzimšanas prieka apgaismotus svētkus, un lai Dieva svētība nāk 2004. gadā!
