Ziemassvētku balles pilī ir viena no skaistākajām LLU tradīcijām, kas tiek kopta jau 18 gadu.
Ziemassvētku balles pilī ir viena no skaistākajām LLU tradīcijām, kas tiek kopta jau 18 gadu.
Šovakar un rītvakar dāmas un kungi pilī ieradīsies vakartērpos. Gan aulā, gan Sudraba zālē, gan arī uz lielajām parādes kāpnēm skanēs augsti profesionāla mūzika. Līs šampanietis, darbosies fotogrāfi, aktieri. Šķiet, pilnīgi katru ballētāju (ir reizes, kad viņu skaits sasniedz pat septiņus simtus) būs saviļņojis tikšanās un Ziemassvētku gaidīšanas prieks.
Prieku rada atvērti cilvēki
“Šīs balles dzīvo it kā pašas no sevis. Mēs tām vienkārši kalpojam,” saka šīs tradīcijas autores LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse un viņas vietniece Vēsma Timuška. Viņas gan tūlīt uzsver, ka šo tradīciju pirmkārt rada jaukie, atvērtie cilvēki, no kuriem liela daļa ir saistīta ar laukiem un augstskolu. Par pirmo Ziemassvētku balli, kas notika pirms astoņpadsmit gadiem, Anita Prūse teic paldies toreizējam rektoram, diemžēl jau aizsaulē aizgājušajam Imantam Gronskim. Ar viņa varu un atbalstu 1986. gadā tika iedibināts pasākums, ko drošības labad nosauca trīs vārdos, – Ziemas svētku balle. “Lai kādas valdīja kompartijas nostādnes, ziemā kā gadalaikā taču varēja būt svētku balles,” paskaidro Anita Prūse.
Stabilā galma etiķete
Protams, starp pirmo gadu viesiem nebija ne ministru, ne prezidentu, taču visiem vajadzēja ierasties vakartērpos un arī mūzika bija tam laikam īpaša. Dziedāja Viktors Lapčenoks, Ojārs Grīnbergs, Ingus Pētersons. Uzstājās pat Rīgas Modeļu nams ar savām kolekcijām. Ziemassvētku balle iedzīvojās. Tā kļuva par satikšanās vietu arī absolventiem – gan tiem, kas dejojuši “Kalvē”, gan tiem, kas dziedājuši “Ozolā”, gan tiem, kas pulcējušies korporācijās “Ventonia” vai “Fraternitas Imantica”, gan Rotari klubam, zontām un citiem.
Jāpiebilst, ka Rīgā tādas pils kā pie mums Jelgavā nemaz nav. Vismaz ar tādu labvēlīgu, radošu, studentisku auru noteikti ne. Galu galā šeit 1817. gadā tika pasludināta dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē, šeit 1894. gadā Jānis Čakste panāca atļauju rīkot IV dziesmu svētkus, kuros pirmo reizi kopkoris dziedāja “Dievs, svētī Latviju!”.
Ar ticību brīnumam
Piektdienas un sestdienas balles mazliet atšķiras. Otrās ir mazliet solīdākas – ar pašu rektoru kā svētku saimnieku. Pirmajās vairāk ir jaunu cilvēku, kas parasti svētku garam atveras ātrāk. Protams, abos vakaros viss sākas ar polonēzi. Kā atceras Anita Prūse, tās ilguma rekords bijis pusstunda – tik ilgā laikā visi svētku dalībnieki ienāca pils galvenajā zālē – aulā. Pēc polonēzes rektors saka svētku uzrunu, un reizē ar to iedegas svētku egle. Tālākā izvēle, ko ballē darīt, jau ir vairāk katra paša ziņā. Pusnaktī nāk Ziemassvētku vecītis un iepriecina tautu līdz balles beigām rīta pusē. Protams, starp balles dalībniekiem ir daži, kas, ieraugot Ziemassvētku vecīti, pagriežas uz otru pusi. Bet tie, kas skatās uz viņu mirdzošām acīm, ierauga Ziemassvētku brīnumu.
