Gada nogalē pieņemts gremdēties apcerēs par padarīto, sakārtot domas un turpmākos darbus.
Gada nogalē pieņemts gremdēties apcerēs par padarīto, sakārtot domas un turpmākos darbus. Tāds bija arī premjera biedra Ainara Šlesera nolūks, kad viņš sapulcināja reģionālo laikrakstu žurnālistus.
Uzskatīdams sevi par personu, kuras amata pienākumos ir turēt valsts ekonomikas grožus, saskaņot un ievirzīt dažādo ministriju aktivitātes valsts ekonomikas stratēģijas īstenošanai, premjera biedrs pagājušo gadu ekonomikā kopumā vērtē pozitīvi.
Nozīmīgākais notikums, protams, bija balsojums par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai; tas nozīmē, ka faktiski esam atgriezušies savās patiesajās mājās. Ekonomikas aspektā tam bijām gatavojušies jau laikus, valdība izstrādājusi ļoti daudz attiecīgu dokumentu. Diemžēl vairumam joprojām nav reāla pielietojuma. Piemēram, nepieciešama efektīvāka valsts, pašvaldību un uzņēmēju sadarbība. Šajā ziņā gājis bēdīgi. Un tomēr arī šajā ziņā 2003. gads bijis lūzuma gads. Vislabāk trīspusējā sadarbība veidojoties tūrisma industrijā. Tieši tūrismam vajadzētu kļūt par svarīgāko nozari Latvijas ekonomikas attīstībā. Tomēr pagaidām pat nokļūšana Latvijā joprojām ir problemātiska, ir nesamērīgi dārgas aviobiļetes. Taču, attīstot Rīgas lidostu par starptautisku reģionālo centru – tādu kā, piemēram, Stokholma, Kopenhāgena un Frankfurte –, iespējams piesaistīt tādas aviokompānijas, kuras piedāvātu lidojumus, teiksim, uz Kopenhāgenu tikai par 44 līdz 47 eiro. E.Šlesers uzskata, ka 600 līdz 700 tūkstoši pasažieru, ko pašlaik gada laikā apkalpo Rīgas lidosta, ir piliens jūrā: lidostai esot reāli apkalpot pat vairākus miljonus pasažieru. Un viņš, premjera biedrs, jau “atradis” aviokompāniju, kas ir ieinteresēta nodrošināt lētus avioreisus.
Politiķaprāt, tieši 2003. gadā ekonomika Latvijā tiešām kļuvusi par prioritāti. Vairāk līdzekļu saņēmusi Latvijas Attīstības aģentūra, kuru turpmāk sauks par Investīciju un attīstības aģentūru. Atvērtas pārstāvniecības Stokholmā, Londonā, Hamburgā, Maskavā un Parīzē, nākamajā gadā atklās vēl trīs. Tiekoties ar uzņēmējiem Indijā, noskaidrots, ka viņus interesē iespēja izplatīt savus ražojumus caur Latviju. Salīdzinoši zemo izmaksu dēļ viņi arī gribētu šeit izveidot vairākas rūpnīcas. Premjera biedrs neuzskata, ka tādā veidā Latvija kaut ko zaudētu, tieši otrādi. Piemēram, Čehijā jau pašlaik darbojas 120 japāņu uzņēmumu, kas ražo produkciju Eiropas tirgum. Arī Latvija no nākamā gada maija vairs nebūs valsts ar tikai 2,5 miljoniem patērētāju, bet gan 450 miljonu cilvēku liela tirgus dalībniece.
Pagājušajā gadā panākts uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums līdz 15 procentiem. Nākotnē tas varētu tikt samazināts līdz 12,5 un pat līdz 10 procentiem. Samazinoties uzņēmumu ienākuma nodoklim, tas, pirmkārt, kļūst vieglāk iekasējams, un, otrkārt, palielināsies apgrozījums. Valsts iekšzemes kopprodukta palielinājumu par 7,5 procentiem lielā mērā veicinājis tieši uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums.
Tomēr Latvijā ir joprojām par maz uzņēmēju – tikai 17 līdz 18 cilvēki no tūkstoš iedzīvotājiem pievēršas uzņēmējdarbībai (Eiropā vidēji 51 uzņēmējs uz 1000 iedzīvotājiem), tādēļ ir ļoti svarīgi valstij atbalstīt uzņēmējus, it īpaši – mazos. Nākamajos trīs gados ar ES struktūrfondu finansiālo atbalstu (kopā vairāk nekā viens miljards eiro) paveras lieliskas ekonomikas attīstības iespējas. Vajagot tikai iesniegt perspektīvus projektus. Tiesa, premjera biedrs piekrīt, ka valstī ir zināma spriedze līdzfinansējuma nodrošinājumā, taču “Eiropas naudai” līdzfinansējums būšot. Tādēļ jau arī ir svarīgi palielināt ieņēmumus budžetā, ko lielā mērā var nodrošināt nodokļu politikas izmaiņa, piemēram, jau pieminētais uzņēmumu ienākuma nodokļa tālākais samazinājums, kā arī fiksētās nodokļa likmes ieviešana mazajiem uzņēmumiem.
