Kopā ar Ziemassvētkiem savas vārdadienas šodien svin Ādami un Ievas.
Kopā ar Ziemassvētkiem savas vārdadienas šodien svin Ādami un Ievas.
“Esmu pieradusi, ka vārdadiena jāsagaida reizē ar Ziemassvētkiem. Man ir laba draudzene, kuru pazīstu jau kopš 1. klases, un tā ir kā tradīcija, ka Ievās Ziemassvētku eglīte jārotā pie manis. Šodienas gaviļniekiem – Ievām un Ādamiem – vēlu katram pašam rast sirdī svētku prieku!” tā LLU Dārzkopības katedras docente Ieva Žukauska. Gaviļniecei vārdu devuši vecāki, lai gan ilgi nevarējuši izšķirties – Ieva vai Zaiga. Palīdzējusi vecmāte, viņa teikusi: “Tā ir Ieviņa.”
Skolas laikā Ievai vārds nav paticis, puiši allaž zobojās: “Ieva – sieva!”, bet nu Žukauskas kundze ar savu vārdu ir apmierināta. “Vārdadienas patiesi ir jaukas, tomēr vairāk iznāk gatavoties Ziemassvētkiem. Jau kopš bērnības ģimenē nostiprinājusies tradīcija – vairākas dienas pirms svētkiem noteikti cepu piparkūkas. Tagad man ir palīgs – astoņus gadus vecā mazmeitiņa Elīna. Piparkūkas jau esam izcepušas, taču tas nav būtiskākais, svarīgs ir process, kura laikā arī fotografējamies. Virtuvē viena siena atvēlēta foto galerijai, kur bildēs mēs ar mazmeitiņu cepam piparkūkas,” priecājas gaviļniece.
“Šis manā dzīvē bijis ļoti zīmīgs gads. Pagājuši 35 gadi, kopš absolvēju Jelgavas 1. vidusskolu, abi ar vīru svinējām 35 gadu kāzu jubileju un tikpat ilgus gadus strādāju universitātē. Pasniedzu dārzeņkopību un netradicionālo dārzkopību. Mācībspēka darbs sastāv no vairākām daļām: darbs ar studentiem, zinātniskā, organizatoriskā daļa, un tikai viens procents atliek kam citam. Vismīļākais man ir darbs ar studentiem, jo viņi ir sabiedrības erudītākā daļa, pret kuru cenšos būt lojāla. Ne vienmēr to novērtē, taču man pašai ir trīs meitas dažādos vecumos, un, domājot par viņām, saprotu arī studentus,” stāsta I.Žukauska.
Pasniedzējai dzīvē svarīgākais ir prast sakārtot savas domas un darbus tā, lai atliktu laiks pašam galvenajam: “Esmu nolēmusi uzrakstīt grāmatu par saviem studiju priekšmetiem, un vēlos apkopot pētījumus par garšaugiem.”
Brīvais laiks Ievai ir vasarās: “Uzskatu, ka man nav bijis atvaļinājuma, ja kaut vai dažas dienas neesmu pavadījusi pie jūras. Tā kā nemitīgi esmu sabiedrībā, enerģija tiek gan dota, gan ņemta, tāpēc labprāt atpūšos nesen mantotajā lauku mājā.”
Uz jautājumu, kā Žukauskas kundze sevi raksturotu, viņa mazliet padomā un atteic: “Man cilvēki var uzticēties. Jūtu, ka bieži vien draugi, kolēģi un pat studenti grūtos brīžos nāk pie manis izrunāties. Padomu neatsaku. Tomēr citos mēdz kaitināt lišķība, uzspēlēta sirsnība un negodīgums. Mēs visi esam dažādi, bet man ir svarīgi, cik spēcīga esmu, lai pati radītu sev noskaņojumu. Gaišus svētkus!”
