Pēc pārbaudaes pašvaldības uzņēmumā autofirmā «Jelgava» revīzijas kimsija sagatavoja Jelgavas domes lēmuma porjektu, kurā bija vairāki punkti.
Pēc pārbaudaes pašvaldības uzņēmumā autofirmā «Jelgava» revīzijas kimsija sagatavoja Jelgavas domes lēmuma porjektu, kurā bija vairāki punkti.
1. Atzīt pašvaldības uzņēmuma autofirmas «Jelgava» privatizācijas gaitu par neapmierinošu.
2. Privatizācijas komisijas priekšsēdētājam R. Vītoliņam par pieļauto bezkontroli autofirmas «Jelgava» privatizācijā izteikt rājienu.
2.A. Domes priekšsēdētājam U. Ivanam izskatīt jautājumu par privatizācijas komisijas speciālistu atbilstību ieņemamajiem amatiem.
4. Privatizācijas komisijai
(priekšsēdētājs E. Mercs ) iekasēt nesamaksātos izpirkuma parādus no SIA «Grej» līdz 01.07.98. Parādu nesamaksāšanas gadījumā izskatīt jautājumu par līguma laušanu ar SIA «Grej».
4. punktu varētu papildināt ar piebildi: «Atzīt līgumu starp Jelgavas pašvaldību un autofirmu «Jelgava» ( tagad SIA «Grej» ) par nederīgu kopš tā noslēgšanas brīža». Varētu, ja vien lēmums tiktu pieņemts. Taču domnieki lēma savādāk un jautājumu papildpārbaudei nodeva izveidotai deputātu komisijai.
Es šo to zinu par autofirmu «Jelgava», jo biju šā uzņēmuma privatizētāju kārtā, savulaik pārstāvot darba kolektīva intereses. Es iesniedzu savu projektu termiņa pēdējā dienā un starp pretendentiem toreizējā un tagadējā autofirmas vadītāja Soldatenko kunga uzvārdu neredzēju. Pēc likuma tā jābūt, kas aizgājis, tas pagājis. Nepieteicies laikus, paej malā un vaino pats sevi. Taču, ak vai, neuzvaramā nomenklatūra! Ne tai kādreiz bija likumi jāievēro, ne tagad ar tiem jārēķinās. Ja ne savādāk, tad gluži vienkārši ņem un pazūd privatizācijas pieteikumu žurnāls (to ir konstatējusi revīzijas komisija). Kā jau daudzkārt mūsu valstī «ar galiem…». Jūs domājat, ka tikai kādā ministrijā var notikt šādas lietas? Nekā! Jelgavā arī!
Pirms vairākiem gadiem man bija nodoms izveidot akciju sabiedrību un akcijas sadalīt strādājošiem, neļaujot dažiem izredzētajiem «spicā gala» pārstāvjiem pārvērst to par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (vai pavisam bez atbildības). Savukārt sākumā minētā domes lēmuma projekta 2.A punktu es tik kategoriski nenostādītu. Tā ir kārtējā «pārmijnieka» meklēšana, kamēr īsteni vainīgie guļ saulainā liedagā. Es atceros balsošanas ceremoniju privatizācijas komisijas darba laikā: tās priekšsēdētājs Vītoliņa kungs parasti cēla roku pirmais. Kas zina, cik ilgi «speciālistos» staigātu viņa padotie, ja viņu domas nesaskanētu ar priekšnieka.
Ko tad īsti atklāja domes revīzijas komisija autouzņēmumā?
Pietiekami daudz, lai par to sāktu interesēties likumsargāšanas iestādes.
SIA «Grej» biznesa plānā var atrast daudzus darbošanās veidus: kravu un pasažieru pārvadāšanu, kompjūteru tirdzniecību, lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un realizāciju, vairuma un mazuma tirdzniecību un tā joprojām. Nu īsts «superbizness»! Taču tautas paruna saka: ka nevar celt to, ko nevar nest. No visa biznesplāna šodien tiek pildīts tikai viens punkts, proti kravu pārvadājumi. Vai par saistību nepildīšanu vien līgums nebūtu laužams? Nav tikai saprotams, kālab tur nenotiek arī tirdzniecība, ja līdzekļi un materiāli ir iegūti praktiski par sviestmaizi.
Spriediet paši. Trīs tonnas krāsu novērtētas nedaudz dārgāk par Ls 55, tonna naglu par Ls 32 , pustonna lakas par piecīti. Ieejiet veikalā un pārliecinieties, cik maksā līmes tūbiņa un krāsas bundžiņa.
«Rokot dziļāk», var atklāt vēl brīnumainākas lietas. Pneimatiskajam kalēja veserim te ir 400 latu vērtība. Traktoram T-150 ar tikko kā uzliktām jaunām riepām Ls 200 . Metāllūžņi vien sanāks krietni dārgāki, nemaz nerunājot, ka viena traktora riepa maksā tuvu 200 latiem. Un zem visa tā ir parakstījies domes priekšsēdētāja vietnieks R. Vītoliņš. Es, būdams novērtēšanas komisijas loceklis, rakstiski izteicu savu viedokli, taču tas, tāpat kā daudz kas cits, ir mīklainā kārtā pazudis.
Laiks iet uz priekšu, un 1993. gads, kad šīs bezjēdzības uzņēmumā sita augstu vilni, nu jau ir vēsture. Toreiz valsts kontroles atklāto trūkumu sakarā un pēc firmā strādājošo lūguma «kungam biedram» Soldatenko pilsētas padomes sesijā deputāti izteica neuzticību. Meklēdams kompromisu, padomes priekšsēdētājs Uldis Ivans ierosināja izvēli izdarīt darba kolektīvam. Šī «vēsturiskā misija» tika gatavota vairāk kā mēnesi. Uz kolektīva sanāksmi ieradās pašpārvaldes pirmās personas ( U. Ivans un R. Vītoliņš ), kā arī citi vadoši speciālisti. Ar īstu retorikas mākslu klātesošie tika pārliecināti, kādi «zelta kalni» viņus sagaida Soldatenko kunga veidotajā SIA. Rezultātā vairākums atbalstīja sava priekšnieka variantu. Varbūt vismaz kāds no tā saieta dalībniekiem tagad ir apjēdzis, par ko viņš toreiz nobalsoja. Toreiz veidojamās uzņēmējsabiedrības nosacījumos bija arī solījums saglabāt darba kolektīvu. Tad firmā strādāja vairāk nekā kā 800 cilvēku, patlaban tur ir nodarbināti vairs tikai ap simtu.
Pirmās pilsētas domes laikos pie varas atradās LNNK un atbilstoši tika sastādīta revīzijas komisija. Varbū tāpēc visas privatizācijas nelikumības toreiz netika celtas gaismā, jo paši tās kādreiz bija radījuši?
Tagad revīzijas komisija vairs nav domes «kabatas organizācija». Ja šos jautājumus vēlreiz iekļauj dienas kārtībā, neviens nevar paredzēt notikumu attīstību. Zem toreiz pieņemtajiem lēmumiem atrodas šodienas divu Jelgavas augstāko pašvaldības «funkcionāru» paraksti U. Ivana un R. Vītoliņa. Tālab kungi sāka apšaubīt revīzijas komisijas secinājumus un to pārbaudei izveidoja deputātu komisiju. Ja atceras, cik ilgi Saeimas komisija meklē «Latvenergo» miljonus, tad mērogos mazāka afēra Jelgavā diezin vai tiks atklāta ātrāk. Jāpiezīmē, ka vienīgie, kas balsoja par lēmuma pieņemšanu nevis šīs lietas bezcerīgu pagarināšanu, bija abi «Tēvzemes un brīvības» deputāti V.Vilciņa un E. Dreimanis, kuri bija pilsētas padomes locekļi arī tad, kad šīs bezjēdzības notika.
Cerams, ka agri vai vēlu visas nelikumības nāks gaismā un par tām būs jāatbild, gan tiem, kas tās rīkoja, gan tiem, ar kuru svētību tās tika rīkotas.
