Gada pēdējās dienās daudziem populāriem cilvēkiem rodas vēlēšanās palūkoties, kas tad ir paveikts.
Gada pēdējās dienās daudziem populāriem cilvēkiem rodas vēlēšanās palūkoties, kas tad ir paveikts. Vēl labāk, ja izdodas sameklēt kādas “utis” sava nemīluļa kažociņā. Pavisam labi, ja savējo kažoku var parādīt izcili spožu. Šādā plāksnē atskatīties uz valdošo partiju (ne-)veikto bija nolēmis arī Maestro Raimonds Pauls. Secinājums viens – valdība ar “Jaunā laika” vadītāju Eināru Repši priekšgalā neko nav šogad panākusi: nedz rezultātus korupcijas apkarošanā, nedz ārpolitikā. Varētu pat teikt, kritika no Tautas partijas “lokomotīves” par politiskajiem oponentiem ir teju vai iznīcinoša. Paula kungs uzskata, ka valdība joprojām tā arī nav spējusi uzlabot Latvijas attiecības ar kaimiņu Krieviju. Galvenais arguments acīmredzot ir tāds, ka Krievijas Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu viņa Latvijas vizītes laikā “uzpasēja” “TB”/LNNK deputāte un arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere. Laikam parlamenta deputāte, Paulaprāt, nav pietiekami augsta līmeņa pārstāvniecība – to būtu vajadzējis darīt, ja ne Valsts prezidentei, tad premjeram noteikti gan. Būtu jāņem vērā tādas nianses kā protokola prasības, abu pušu “svara kategoriju” saderība un citas. Tas, ka Latviju beidzot apmeklēja viens no ietekmīgākajiem Krievijas deputātiem, nav pietiekami nozīmīgs fakts, kuru varētu uzskatīt par “ledus sakustēšanos” valstu attiecībās. Tas, ka šis gads ir pagājis Krievijas parlamenta vēlēšanu retorikas aizsegā, mūsu cienījamam deputātam neliekas pietiekami svarīgs fakts.
Tā tas iekārtots, ka opozīcija vienmēr atradīs iemeslus, kāpēc valdošā koalīcija nav izpildījusi kādu darbu. To, ka pašiem nav veicies jautājuma izkustināšanā no “nāves punkta”, paliek otrajā plānā. Tautas partija faktiski trīs reizes vadīja Ministru kabinetu. Vismaz vienu reizi tas notika laikā, kad liekas, – kur nu labāk! Ne Krievijā parlamenta, ne prezidenta vēlēšanas. Kas traucēja? Nebija iestrādes attiecību uzlabošanai? Nopietnu kritiku par attiecību neuzlabošanu ar Krieviju valdošā koalīcija būs pelnījusi, ja tas nenotiks nākamā gada laikā.
Maestro arī pārmet Repšes valdībai to, ka nav nekas īpašs noticis korupcijas apkarošanas jomā. Neesot “iesēdināta” neviena no “lielajām haizivīm”. Te nu “tautpartijieši” nonāk kutelīgā situācijā. Galu galā vieni no nopietnākajiem pārmetumiem dažādos ar korupciju saistītajos grēkos skanējuši tieši bijušā partijas līdera Andra Šķēles virzienā. Cik nu tālu var “aizrakties”, ir atkarīgs no pašu racēju prasmes un arī iespējām.
Tieši šajā jomā ne bez vainas būs tagadējās valdības vadītājs. Pirmkārt, turpinot iepriekšējās valdības “bardaku” Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja vadītāja atrašanā. Gada laikā tā arī nav izdevies atrast pietiekami autoritatīvu tā vadītāju. Pēdējais mēģinājums bez Saeimas atbalsta vadītājos “ielikt” Strīķes kundzi biroja spēju normāli strādāt nekādi nav veicinājis. Otrkārt, līdz šim laikam nav bijuši pieejami pietiekami skaidri un loģiski skaidrojumi par KNAB vadītāja vietnieku dīvainajām rokādēm un atstādināšanu.
Galu galā, lai kādi arī nebūtu opozīcijas pārstāvju argumenti, kāpēc šis gads mūsu dzīvē varētu tikt uzskatīts par “norakstāmu”, nav noliedzams, ka Latvijas iedzīvotāji to kopumā ir uzskatījuši par veiksmīgu. Un te nu opozīcijai nav ko iebilst. Jāvēlas vienīgi, lai opozīcija, pildot ierasto kritizētāja lomu, turpmāk ir gana objektīva un, galvenais, arī konstruktīva. Citādi kritizētie vienkārši pateiks – pats tāds.
