Lai arī dabiskais pieaugums ir negatīvs, Jelgavā šogad, paaugstinoties migrācijas īpatsvaram, lielāks kļuvis iedzīvotāju skaits.
Lai arī dabiskais pieaugums ir negatīvs, Jelgavā šogad, paaugstinoties migrācijas īpatsvaram, lielāks kļuvis iedzīvotāju skaits.
Mūsu pilsētā šā gada sākumā iedzīvotāju skaits sasniedza 65 754, bet pēc deviņiem mēnešiem – 30. septembrī – bija jau 66 032. Palielinājuma iemesls ir salīdzinoši lielais pozitīvais migrācijas saldo – 426 cilvēki. Tas ir augstākais, salīdzinot ar pārējām Latvijas lielajām pilsētām.
Pašvaldības apkopotie dati liecina, ka Jelgavā ir samērā augsts darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars – 64,3 procenti. Vidēji Latvijā tas sasniedz 62,4 procentus. Nākotnē problēmas varētu radīt nelielais bērnu īpatsvars. Pašlaik līdz darbaspējas vecumam pilsētā ir 15,6 procenti iedzīvotāju. Tas ir mazāk nekā 2002. gadā, kad šīs kategorijas iedzīvotāji sasniedz 16,1 procentu.
Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes līmenim Jelgavā raksturīga tendence samazināties – 2003. gadā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem bija 556 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. Iemesli ir pensijas vecuma palielināšanās līdz 62 gadu vecumam un dzimstības samazinājums. Turklāt jau kopš 1993. gada bērnu un pusaudžu īpatsvars pilsētas demogrāfiskajā slodzē ir mazāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru.
