Pārdomās par to, kādi ir mūsdienu latviešu vīrieši un kāpēc viņi ir tieši tādi, dalās psiholoģe Inga Birkmane.
Pārdomās par to, kādi ir mūsdienu latviešu vīrieši un kāpēc viņi ir tieši tādi, dalās psiholoģe Inga Birkmane.
Nu kāpēc Kristīne izvēlējās Edgaru? Nesaprotu. Akmentiņš taču bija daudz “reālāks džeks”! Vai man jākļūst par plenci, nūģi vai tādu… neizlēmīgu ņuņņu ar suņa acīm, lai skaistajai, gudrajai Kristīnei galva uz manu pusi pagrieztos? Nu ziniet, iznāk, ka būt stipram, atbildīgam, lemtspējīgam (kāds es, protams, esmu) ir nemoderni. Viņa jau sakās, ka tādu tieši gribētu, bet… neiemīlas. NEIEMĪLAS! Johaidī! Jā, un pie visa vēl nopūšas, ka labprāt jau precētu Akmentiņu, bet mīl Edgaru. Te nu tu sāc domāt: “Neko vairs nesaprotu. Vai es vispār esmu normāls?”
***
Nu, labi, parunāsim par Edgariem. Varbūt mēs varētu mēģināt saprast, kas viņos Kristīnes tā pievelk un kāpēc pēdējos gados tomēr liela daļa latviešu Kristīņu precēties ar viņiem vairs negrib? Un arī ar Akmentiņiem negrib!
20 gadu garumā (no 1980. līdz 2000. gadam) Vašingtonas Universitātē tika veikts plašs pētījums, lai noskaidrotu, kādēļ latviešu sievietes tomēr izvēlas neprecēties (lasi – neiemīlēties), jo, pēc statistikas datiem, visu šo gadu garumā uz pusi samazinājies noslēgto laulību skaits un trīskārt palielinājies ārlaulībā dzimušo bērnu skaits. Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas izrādījās, ka latviešu sievietes neatsakās no laulības institūcijas kā tādas, bet gan neprecētus latviešu vīriešus uzskata savā sociālajā vidē par neprecamiem (nemīlamiem). Viņas atsakās laulāties ar tādiem vīriešiem, kas viņu sociālajā vidē ir pieejami. Visbiežāk latviešu neprecamos vīriešus skar bezdarbs, kriminālnoziedzība, vardarbība ģimenē un alkoholisms.
Lai rastu tam dziļāku skaidrojumu, jāielūkojas latviešu tautas vēsturē. Latvieši vēsturiski veidojuši lielģimenes, kurās dēli un meitas arī pēc apprecēšanās palikuši dzīvot pie tēva un pēc viņa nāves turpinājuši vadīt saimniecību. Šādu lielģimeni latvieši saukuši par saimi, kurā neietilpa tikai svešie gājēji un kalpotāji. Saimes galva bija tēvs, tādēļ latviešu ģimenei izsenis bijis patriarhāls raksturs. Tēvam latviešu ģimenē piederējusi tiesiskā vara un galavārds. Viņam bijis gudrais padoms, un viņš noteicis dzīves ritmu un darba kārtību. Māte bija ģimenes sargeņģelis, tās centrs, sirds, viņai piederēja ģimenes garīgā telpa. Sievietes cieņa un bijāšana ģimenē nesvēra mazāk par vīrieša autoritāti, ja pat ne vairāk, lai arī tiesiskā vara viņai nepiederēja. Tālākā vēstures gaitā, saimniecisku un kultūras apstākļu ietekmēta, latviešu lielģimene saskaldījās sīkģimenēs. Tas ierobežoja patriarhātu, bet vēl neiznīcināja to.
19. gadsimta otrajā pusē, attīstoties pilsētas industriālismam, sievietes sāka strādāt ārpus mājas. Viņu emancipācija, vēlme būt patstāvīgām un neatkarīgām ģimenēs vairoja bezvaldību vai divvaldību, un līdz ar to izzuda latviešu ģimenei raksturīgais modelis. Tas bija tipiskās ģimenes sairšanas sākums. Tautas vēsture turpmāk bija traģiska un asiņaina. Otrais pasaules karš, deportācijas, bēgļu gaitas, koncentrācijas nometnes, nāvessodi un tā tālāk. Tas viss izraisīja situāciju – latviešu tautai pietrūkst vīriešu. Pēckara gados Padomju Savienībā trešdaļu no visām ģimenēm vadīja sievietes. Šādos apstākļos ģimenes, kuru galvas bija sievietes, ne tikai kļuva par sabiedrisko normu, bet šādu parādību faktiski pat atbalstīja padomju valsts, propagandējot stipro, varonīgo padomju sievieti, lai tās uzņemtos visu ģimenes vadību un turpinātu atražot iedzīvotāju skaitu un darbaspēku.
Latviešu ģimene kļuva matriarhāla. Vīriešu pēc kara ģimenēs vai nu nebija, vai arī viņi vēl kavējās karā. Ja ne fiziski, tad garīgi, emocionāli, morāli sakropļoti gan.
Šādās ģimenēs dzima dēli, kuru audzināšanu noteica kara briesmas pārdzīvojušo sieviešu neapzinātā iekšējā pārliecība, ka ir bīstami būt pieaugušam latviešu vīrietim. Ja tu esi pieaudzis latviešu vīrietis, tevi var nogalināt, atņemt, aizvest prom un iznīcināt. Mātēm bija bail ļaut saviem dēliem pieaugt. Viņas neapzināti centās viņus pēc iespējas ilgāk paturēt emocionāli mazus, neatbalstīja viņu patstāvības, atbildības izpausmes.
Savukārt meitas audzināja ar domu, ka viņām ar visu būs jātiek galā pašām, nebūs neviena, uz ko paļauties. Savukārt uz vīriešiem nevar paļauties, jo viņi iet karā, pazūd, viņus nogalina. Sievietei vairs nebija jēgas būt sievišķīgai, sievietei bija jābūt tikai mātei. Meitenes tika mācītas pārņemt kontroli, vadīt, plānot, rīkot, izrīkot, uzņemties atbildību.
***
Kādēļ pēckara paaudzes meitene nespēja iemīlēt stipru, vīrišķīgu vīrieti? Tādēļ, ka tāds prasīja līdzvērtīgas attiecības un viņu nevarēja kontrolēt. Tur nebija ko glābt, nebija ko pārtaisīt, nebija ko izrīkot, nebija no kā sargāt, nebija ar ko cīnīties. Un tādas pieredzes viņai nebija. Līdzīgi kā Blaumaņa novelē “Purva bridējs”, kurā Kristīne izvēlējās Edgaru, nevis Akmentiņu. Tikai Blaumaņa Kristīnes tēvs gan nekrita karā, bet mira no alkoholisma, bet arī viņš savā veidā nebija līdzvērtīgs un pieejams – vispirms dzerdams, vēlāk no dzeršanas nomirstot.
Un pēckara paaudzes puisis? Līdzvērtīga vīrieša trūkums viņa mātei radīja vajadzību kaut kur likt savu nepiepildīto mīlestību. Visdrīzāk tas bija dēls, kas to saņēma pārmērīgi un neadekvāti. Meklēdama emocionālu atbalstu, sieviete vērsās nevis pie partnera, kas būtu normāli, bet pie sava dēla. Pārāk liela atbildība dēlam, kas īpaši pusaudžu gados meklē identificēšanās iespējas ar vīrišķīgu vīrieti. Un neatrod. Lai nebūtu jāpacieš mokošās šaubas par savu vīrišķību, ir jāmeklē izeja. Visbiežāk alkoholā un pie meitenes, kas tāpat kā māte visu nokārtos, saplānos, atrisinās, samīļos. (Kamēr neatcerēsies par sevi. Kaut nu neatcerētos!)
***
Ak, nu beidz satraukties! Vai tu pārliecinājies, ka esi pavisam normāls “džeks”? Tev ir Akmentiņa vīrišķība, izlēmība, stabilitāte un Edgara seksapīls. Tev ir labākais no viņiem abiem. Tu esi pavisam precams, jauns latviešu vīrietis! Tev nav vajadzīgs ne alkohols, ne stiprās Kristīnes brunči! Un cik sievišķīgas, skaistas, sirdsgudras un mīļas prot būt 21. gadsimta latviešu Kristīnes! Kādus foršus dēlus un meitas jūs kopā izaudzināsiet! Esi bez bažām! Lai tev veicas!
