Šim gadam mūsu valsts dzīvē jāienes nebijušas pārmaiņas. Nozīmīgākais notikums saistāms ar iestāšanos Eiropas Savienībā 1. maijā.
Šim gadam mūsu valsts dzīvē jāienes nebijušas pārmaiņas. Nozīmīgākais notikums saistāms ar iestāšanos Eiropas Savienībā 1. maijā. Referendumā iedzīvotāju jāvārds bija pārliecinošs, taču to nevar sacīt par vēlāk notikušo – ja runājam par turpmāko Eiropas valstu kopēju pastāvēšanu. Pagaidām tālāku virzību uz priekšu apturējušas nepārvaramas domstarpības par tā dēvēto Eiropas konstitūciju.
No jaunā gada sākuma Īrija rotācijas kārtībā no Itālijas uz sešiem mēnešiem pārņem ES prezidentūru. Tieši šajā laikā jānotiek paplašināšanas procesam, 1. maijā uzņemot blokā desmit jaunu valstu. Tas nozīmē, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem, ko Īrijai vajadzēs atrisināt, ir jaunās konstitūcijas apstiprināšana, lai paplašinātā 25 valstu savienība varētu funkcionēt. Kā jau minēts, ES līderi 13. decembrī, tiekoties Briselē, tā arī neapstiprināja paplašinātās Eiropas jauno konstitūciju. Galvenais klupšanas akmens saistīts ar nespēju panākt vienošanos par balsu sadalījumu un komisāru skaitu. Jaunā prezidējošā valsts Īrija gan solījusi, ka jaunā konstitūcija būs prioritāte prezidentūras laikā, tomēr iespējams, ka nemaz tik vienkārši tas nebūs.
Īrijas ārlietu ministrs Baians Kouens jau iepriekš uzsvēris, ka visām 25 pašreizējām un nākamajām savienības dalībvalstīm sadrumstalošana interešu grupās ir ne vien nevēlams, bet arī bīstams process. Jaunā gada pirmajā dienā Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi paziņoja, ka ES sadalīšanās divās lielās grupās var būt nenovēršama, ja valstu līderi šogad līdz maija sākumam nespēs vienoties par jauno konstitūciju. Vai tas notiks tuvākajā laikā, nav zināms, jo decembra tikšanās laikā vienots viedoklis par sarunu atsākšanos nav panākts.
Ir kāds apsvērums, kas uz iespējamo sarunu atsākšanos liek raudzīties uzmanīgi un ar bažām. Prodi kungs savā runā pauda iespējamību, ka iniciatīvu sarunās par konstitūciju varētu uzņemties ES “vecās” valstis. Pastāvot gan varbūtība, ka sarunās piedalīties uzaicinās arī dažas jaunās dalībvalstis. Tā dēvētajā jauktajā grupā varētu būt valstis, kuru viedoklis ir līdzīgs. Tikai vai starp tām būs arī Latvija, liek šaubīties fakts, ka mūsu nostāja pret jauno konstitūciju līdz šim bijusi visai nelokāma. Ārlietu ministre Sandra Kalniete un premjers Einārs Repše izrādījuši pietiekami lielu nepiekāpību par balsu sadalījumu un komisāra nepieciešamību no katras dalībvalsts. Ja arī mēs būtu kādā grupā, tā drīzāk varētu pārstāvēt tā dēvēto mazo valstu grupu, kuru viedoklis atšķiras no vecajām dalībvalstīm un lielākajām jaunajām kandidātvalstīm. Tagadējās sabiedrotās Francija un Vācija jau paudušas gatavību vadīt līdzīgu uzskatu valstu grupu uz vēl ciešāku integrāciju. Interesanti, ka tiek pieminēta “divu ātrumu Eiropas” iespēja. Tas mūs, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis (ieskaitot pašlaik prezidējošo Īriju), pilnīgi neapmierina. Galu galā ES paplašināšanas process tika uzsākts, lai noņemtu pastāvošās barjeras, kas traucēja vienmērīgu kontinenta ekonomisko attīstību. Acīmredzot arī Vācijai un Francijai ir skaidrs, ka pārāk liela nepiekāpība attiecībā uz konstitūciju var izraisīt vēl netapušā bloka izjukšanu. Patiesībā tas varētu norādīt arī uz zināmu šantāžas momentu, lai piespiestu mūs piekrist sarunām pēc viņu izvirzītajiem principiem.
Īrijas premjerministrs Bertijs Āherns jau izteicis šaubas, vai pusgada laikā izdosies atrisināt domstarpības par ES konstitūcijas projektu. Tiek pat prognozēts, ka sarunas ievilksies un turpināsies arī 2005. gadā. Vismaz Latvijai nav nekāda iemesla atteikties no plašajām balsstiesībām, ko katrai dalībvalstij paredz pirms trim gadiem noslēgtais Nicas līgums.
