Pašā vecā un jaunā gadu mijā savas Zelta kāzas svinēja Trifilijs un Jevgeņija Ivanovi, viņu bērni un mazbērni.
Pašā vecā un jaunā gadu mijā savas Zelta kāzas svinēja Trifilijs un Jevgeņija Ivanovi, viņu bērni un mazbērni.
Trifilijs un Jevgeņija gredzenus mijuši pirms apaļiem 50 gadiem. Lai arī oficiālā laulības reģistrācija notikusi februārī, par kāzu dienu tiek uzskatīts 31. decembris. “Likums noteica, ka laulību var reģistrēt ne agrāk kā mēnesi pēc iesnieguma iesniegšanas, taču mēs gaidīt negribējām – savu kopdzīvi sākām no jaunā – 1954. gada. Kāzas notika, kā pienākas, – ar līgavas kleitu, plīvuru un viesiem,” stāsta Trifilija kungs, kas nācis no Latgales, Rēzeknes apriņķa. Savu līgavu Jevgeņiju viņš satika Jelgavā, strādādams pie graudu sagataves. Tāpat kā kopdzīvei, viņi ir palikuši uzticīgi arī savai dzīvesvietai – divistabu dzīvoklim, kurā nodzīvojuši 40 gadu.
Pusgadsimta laikā pieredzēts daudz, taču Ivanovu pāris nekad nav kurnējis par grūtībām un pratis no sirds priecāties par veiksmēm. Ģimenē piedzimušas trīs meitas, diemžēl pilngadību sasniegušas tikai divas. “Tagad ģimene sakuplojusi – mums ir pieci mazbērni, viena mazmeita un nu jau viena mazmazmeitiņa, kas dzīvo Īrijā,” stāsta Jevgeņijas kundze. Par sadzīvi Ivanovu pāris nesūdzas – no divām pensijām iztikt varot.
Abiem lūdzām padalīties savas veiksmīgās kopdzīves noslēpumos. Trifilija kungs: “Tagad ilgi kopā dzīvot nav modē. Pieci gadi jau tiek uzskatīti par varoņdarbu, un laiks meklēt citu partneri. Ja esat atraduši savu otru pusīti, vajag vienkārši dzīvot! Jo īpaši, ja ir atvasītes. Bērniem jābūt abiem vecākiem. Arī vīrietim viņi jāaudzina. Tagad gan bieži vien mēdz gadīties otrādi – savus bērnus tēviem atstāj mammas. Grūtības būs vienmēr, un tās jāmācās pārvarēt kopā.”
Jevgeņijas kundze: “Es vēl joprojām nevarētu pateikt, kas ir mīlestība. Mēs esam kopā, un tā ir jābūt. Varbūt es to nezinu. Taču, kad vīrs saslima, likās, ka tās ir pasaules beigas. Neticiet, ja kāds apgalvo, ka visu dzīvi nodzīvojuši, skūpstoties vien. Ir jāprot piedot, jo neviens nav ideāls – katram savi trūkumi. Tos jāprot pieņemt. Mēs nespējam ilgi turēt dusmas viens uz otru. Daudz grūtāk ir palikt vienam.
