Mēdzot gadīties vīri ar ragiem. Tas liecinot par to, ka viņus krāpušas sievas. Līdzībās runājot, varētu sacīt, ka Latvijā «uzlikti ragi» pat veselai lauksaimniecības nozarei – liellopu gaļas ražošanai.
Mēdzot gadīties vīri ar ragiem. Tas liecinot par to, ka viņus krāpušas sievas. Līdzībās runājot, varētu sacīt, ka Latvijā “uzlikti ragi” pat veselai lauksaimniecības nozarei – liellopu gaļas ražošanai.
Latvijā ir zemāka liellopu gaļas iepirkuma cena nekā citās valstīs. Loģika saka priekšā, ka tādēļ nav pamata Latvijā gaļu importēt par augstāku cenu nekā citās valstīs, jo biznesa aksioma māca iepirkt lētāk un pārdot dārgāk. Pretēji šai loģikai pašlaik importētās gaļas cena pie mums ir par aptuveni 30 procentiem augstāka nekā liellopu gaļas iepirkuma cena tirgū. Šī ekonomiskā disonanse pagājušā gada pašās beigās izraisīja zemnieku sašutumu.
Liellopu gaļas importa struktūra
Ekonomiska pamatojuma liellopu gaļas sektorā notiekošajam nav, un situācijas uzlabošanai šajā jomā jālūdz palīdzība Ekonomikas policijai, šādu viedokli pauda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe. Viņa minēja divus iespējamos šādas situācijas cēloņus: vai nu liellopu gaļas ražotāji, kuru nav daudz, savstarpēji vienojušies, vai arī Latvijā apgrozībā ir nezināmas izcelsmes gaļa. Līdz ar to apstākļi jānoskaidro ne tik daudz ekonomistiem, cik Ekonomikas policijai.
Liellopu gaļas realizācijas apjomi svara izteiksmē pērnā gada deviņos mēnešos vien vairāk nekā divas reizes pārsnieguši iepriekšējā gada realizācijas kopapjomu. 2003. gadā bijis lielāks vietējais gaļas piedāvājums, bet gaļas imports nav palielinājies, aizvadītā gada deviņos mēnešos veidojot 88 procentus no šajā laika posmā pērn ievestā apjoma. Turklāt pēc pastāvīgas palielināšanās līdz 2001. gadam turpmākajā periodā liellopu gaļas imports ir samazinājies.
Mainījusies arī liellopu gaļas importa struktūra. Proti, iepriekš Latvijā vairāk ievesta saldēta liellopu gaļa, bet tagad vairāk tiek importēta svaiga gaļa. Neattaisnojas iepriekš teiktais, ka visvairāk liellopu gaļa tiek importēta no Polijas. No šīs valsts Latvijā tiek ievests neliels apjoms vai tikpat kā nemaz liellopu gaļas. Lielākā šīs gaļas importētāja Latvijā ir Lietuva: beidzamo trīs gadu laikā no šīs valsts ievests 90 procentu no importētās liellopu gaļas kopapjoma.
Gaļas un tās produktu patēriņš pēdējo gadu laikā pastāvīgi palielinās, tajā pašā laikā liellopu gaļas patēriņš nemitīgi sarūk. No kādreiz patērētajiem sešiem kilogramiem liellopu gaļas uz iedzīvotāju tagad šīs gaļas patēriņš samazinājies līdz trīs kilogramiem.
Situācijas stabilizēšanai liellopu gaļas sektorā zemnieki pašā gada nogalē vienojās veidot kooperatīvo sabiedrību, kā nākamo soli paredzot savas kautuves un saldētavas izveidi.
Sevi piesaka “Laidars G”
Decembra vidū Latvijas gaļas liellopu audzētāji vienojās par kooperatīvās sabiedrības “Laidars G” izveidi. Šāda ideja radusies, Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijai kopā ar lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju “Zemnieku saeima” pētot ārvalstu pieredzi. Kooperatīva ieceri sākotnēji atbalstīja vairāk nekā 50 Latvijas gaļas liellopu audzētāju, taču jau pāris nedēļās “Laidara G” dalībnieku skaits lavīnveidīgi palielinājies. Par kooperatīva valdes priekšsēdi ievēlētais Agris Veide saņem arvien jaunus pieteikumus no liellopu gaļas audzētājiem, lai gan vēl tikai turpinās ar kooperatīvās sabiedrības reģistrēšanu saistītās procedūras. Daudzi zemnieki pievienojas kooperatīvam, jo cer, ka kopā spēs rast iespējas realizēt liellopu gaļu par lauksaimniekiem pieņemamām cenām, kā arī paplašināt liellopu gaļas noietu citās valstīs, jo Latvijas tirgus ir salīdzinoši mazs.
Cerības saista ar arābu valstīm
Lai gan vēl tikai tapšanas stadijā, kooperatīvā sabiedrība “Laidars G” jau sākusi aktīvu darbību. Piemēram, rit sarunas par liellopu eksportu uz arābu valstīm. Kopš šā gada pirmajām dienām notiek diskusija ar gaļas importētājuzņēmumiem, kas no Latvijas uz arābu valstīm varētu izvest liellopus kaušanai uz vietas. Zemnieki operatīvi un atjautīgi vēlas izmantot apstākli, ka šīs firmas iepriekš sadarbojušās ar partneriem no ASV, kur nesen konstatēts liellopu sūkļveida encefalopātijas gadījums, tādēļ daudzas valstis aizliegušas liellopu gaļas importu no ASV.
Tiesa, šo ieceri sagaida pamatīgas birokrātiskas dzirnavas, jo Latvijas liellopi un to gaļa līdz šim realizēta tikai vietējā tirgū, tādēļ liellopu eksporta uzsākšana varētu būt sarežģīta. Kooperatīvajai sabiedrībai “Laidars G” būtu jānodrošina noteikts liellopu daudzums, kā arī vēl jānoskaidro to valstu prasības, uz kurām dzīvniekus paredzēts eksportēt. Taču šajā virzienā kooperatīvs apņēmies aktīvi strādāt, īpaši tāpēc, ka par eksportētajiem liellopiem Latvijas zemniekiem tiek solīta laba samaksa: par tonnu uz arābu valstīm eksportēto liellopu piedāvāts maksāt 350 līdz 400 latu. Augstākā samaksa, kādu liellopu gaļas ražotāji saņem par tonnu liellopu gaļas dzīvsvarā vietējā tirgū, ir no 220 līdz 250 latu.
Arābu valstis varētu izrādīties ļoti laba un apjomīga tirgus niša: mēnesī Latvijas lauksaimniekiem piedāvāts eksportēt 500 līdz 700 liellopu. Šādu gaļas apjomu Latvijas lauksaimnieki pēc kāda laika spēs nodrošināt, jo ir paredzēts galvenokārt eksportēt govis, mazāk jaunlopu.
Kad tieši liellopu eksports uz arābu valstīm tiks uzsākts, atkarīgs no tā, cik ātri Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests noskaidros prasības liellopu eksportam uz šīm valstīm. Tāpēc kooperatīvās sabiedrības pārstāvji jau vistuvākajās dienās paredz tikties ar dienesta speciālistiem. Nenoliedzami, ka liellopu eksports uz arābu valstīm veicinātu arī līdz šim zemās liellopu gaļas cenas paaugstināšanos vietējā tirgū. Tieši zemās iepirkuma cenas dēļ vietējie ražotāji tagad ir spiesti meklēt citus liellopu realizācijas tirgus.
***
“Laidars G”
Pašlaik kooperatīvā “Laidars G” ietilpst aptuveni 80 Latvijas liellopu audzētāju, kas saražo apmēram 10 procentu no kopējā vietējā liellopu gaļas daudzuma. Paredzēts, ka biedru skaits palielināsies, pārstāvot vismaz 30 procentu no valstī saražotās liellopu gaļas daudzuma.
Dalību kooperatīvajā sabiedrībā pieteikuši arī vairāki Jelgavas rajona zemnieki: Sidrabenes pagasta zemnieku saimniecības “Cerības 1” īpašnieks Antons Jakss, šā pagasta zemnieku saimniecības “Cerības 2” īpašniece Ameļa Jablonska, kā arī Vircavas pagasta “Dālderu” saimnieks Jānis Birkerts.
Turpmāk paredzēts apvienot ne tikai tos lauksaimniekus, kas specializējušies gaļas liellopu audzēšanā, bet arī piena lopkopībā strādājošos.
