Desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas turpmāk varēs izmantot ne tikai māmiņas, bet arī jaundzimušo tēti, saņemot paternitātes pabalstu.
Desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas turpmāk varēs izmantot ne tikai māmiņas, bet arī jaundzimušo tēti, saņemot paternitātes pabalstu.
Norma, kas bērna tēvam paredz tiesības saņemt desmit kalendāra dienu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu, Darba likumā pastāv jau kopš 2003. gada 1. jūnija. Taču budžeta deficīta dēļ līdz šim nevarēja par šīm dienām izmaksāt paternitātes pabalstu.
Latvijas valdības izdarītie grozījumi noteic, ka no šā gada 1. janvāra tēti, līdzīgi kā māmiņas, var saņemt paternitātes pabalstu par desmit dienām.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas filiāles direktore Dace Olte “Ziņām” skaidro, ka paternitātes pabalstu var saņemt tikai sociāli apdrošināts bērna tētis, kuram saskaņā ar Darba likumu piešķirts desmit dienu atvaļinājums sakarā ar mazuļa piedzimšanu. Pabalsts tiek aprēķināts 80 procentu apmērā no tēva vidējās apdrošināšanas iemaksu algas sešu mēnešu periodā. Līdz šim vēl neviens tētis par šāda veida pabalstu interesi nav izrādījis, taču VSAA Jelgavas filiāles direktore paredz, ka nākotnē iespēju doties pēcdzemdību atvaļinājumā varētu izmantot daudzi vīrieši.
Valsts sociālo pabalstu likums paredz iespēju bērnu tēviem saņemt arī citus sociālos pabalstus saistībā ar bērna piedzimšanu, tostarp arī ģimenes valsts pabalstu (seši lati par pirmo atvasi).
Bērna kopšanas pabalstu (līdz bērna pusotra gada vecumam 30 latu) piešķir vai nu mātei, vai tētim – atkarībā no tā, kas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja persona nav nodarbināta vai atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai strādā nepilnu darba laiku. Arī bērna piedzimšanas pabalstu piešķir vienam no vecākiem. Iespēju saņemt bērna kopšanas pabalstu izmanto arī vairāki Jelgavas un rajona mazuļu tēvi – pārsvarā tie, kas dotajā periodā ir bez darba.
Lai saņemtu paternitātes pabalstu, tētim jāierodas VSAA Jelgavas filiālē, ņemot līdzi iesniegumu paternitātes pabalsta piešķiršanai, darba devēja apstiprinājumu par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar mazuļa piedzimšanu, bērna dzimšanas apliecību, kā arī personu apliecinošu dokumentu.
Labklājības ministrijas izveidotā darba grupa joprojām nav izstrādājusi ģimenes valsts pabalstu palielināšanas shēmu. Līdz šim izskanējuši vairāki priekšlikumi. Viens paredz ģimenes valsts pabalstu izmaksāt 80 procentu apmērā no tēva vai mātes vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Taču, kā uzskata D.Olte, arī šim variantam ir savas negatīvās iezīmes, proti, jau tagad ir skaidrs, ka ģimenes valsts pabalsts būs salīdzinoši neliels lauku rajonu iedzīvotājiem, savukārt privātajā sektorā strādājošie, savlaicīgi iemaksājot sociālajā budžetā lielākas naudas summas, maternitātes pabalstu varēs mākslīgi palielināt. “Bērnu radīšana par vienīgo ienākumu avotu varēs kalpot vēl lielākam skaitam nelabvēlīgo ģimeņu, kas pēc noteikta laika savus bērnus pametīs. Vai valsts būs gatava uzaudzināt tik daudz bez aprūpes palikušo? Manuprāt, pareizāk būtu ģimenēm, kas apzinīgi audzina savas atvases, paredzēt jūtamus ienākumu nodokļa atvieglojumus,” teic D.Olte.
