Paredzams, ka Latvija nākamajos trīs gados no Eiropas strukturālajiem fondiem varēs saņemt 554,2 miljonus eiro. Kas šos līdzekļus varēs iegūt un kādi riski jāņem vērā, plānojot fondu izmantošanu, lai šī nauda tiešām nestu labumu Latvijas iedzīvotājiem?
Paredzams, ka Latvija nākamajos trīs gados no Eiropas strukturālajiem fondiem varēs saņemt 554,2 miljonus eiro. Kas šos līdzekļus varēs iegūt un kādi riski jāņem vērā, plānojot fondu izmantošanu, lai šī nauda tiešām nestu labumu Latvijas iedzīvotājiem?
Daudzi Latvijas iedzīvotāji cer, ka, iestājoties ES, tās nauda, īpaši no strukturālajiem fondiem, mums palīdzēs ātri vien sasniegt citu Rietumeiropas valstu labklājības līmeni. Tas ir arī viens no Latvijas attīstības mērķiem. Taču ar šo naudu saistīti vairāki jautājumi. Cik daudz līdzekļu saņemsim? Cik spējam izmantot, un kāds no tā visa būs labums un sekas?
“Nauda nāk”
Strukturālo fondu galvenais mērķis ir mazināt reģionālo nevienlīdzību, un lielākā daļa šo līdzekļu paredzēta teritorijām, kurās vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 procentiem no ES vidējā. Šos līdzekļus saņem nabadzīgākās ES valstis un to atsevišķie reģioni, piemēram, Grieķija, Portugāle, Spānija un Īrija. Iestājoties ES, Latvija arī pievienosies nabadzīgāko valstu grupai un iegūs tiesības izmantot struktūrfondu līdzekļus. Paredzēts, ka Latvija nākamajos trīs gados no Eiropas strukturālajiem fondiem saņems 554,2 miljonus eiro. Taču pastāv bažas, ka šie līdzekļi mūsu valstī ieplūdīs daudz lēnāk un mazākos apjomos nekā vecajās dalībvalstīs. Eiropas Komisija paredz, ka 2004. gadā jaunās ES dalībvalstis papildus saņems tikai vienu procentu no to IKP un šī palīdzība lēnām tiks palielināta līdz 1,5 procentiem 2006. gadā.
Arī viens procents ir ievērojama summa, taču šī Eiropas palīdzība izskatās niecīga, salīdzinot ar jau pieminētajām “vecajām” Eiropas pārstāvēm, kurām atvēlētas daudz lielākas summas. Piemēram, 2000. gadā Grieķija saņēma ES struktūrfondu palīdzību, kas vienlīdzīga 3,6 procentiem no tās IKP, Portugāle – 1,9 procentus un Spānija – 1,8 procentus. Pēdējā ES budžeta periodā Īrija, Grieķija un Spānija saņēma 1000 līdz 1500 eiro uz katru iedzīvotāju, taču Latvijā šī palīdzības summa varētu būt tikai nedaudz vairāk par 250 eiro.
Briselē ir noteikts, ka, sākot ar nākamo budžeta programmēšanas periodu (pēc 2006. gada), šī palīdzība varētu tikt palielināta un sasniegtu pat četrus procentus no jauno dalībvalstu IKP. Daudzi eksperti uz to raugās skeptiski. Eiropas reformas centrs izvirzījis divus galvenos šķēršļus, kas to kavē.
Pirmkārt, pašreizējie ES lielākie līdzekļu saņēmēji (Grieķija, Portugāle, Spānija) darīs visu, lai summas, kas ienāk šo valstu budžetos no ES, nesamazinātos. No otras puses, lielākie maksātāji (Vācija, Lielbritānija) nekādi nevēlas vēl vairāk palielināt strukturālo fondu budžetu un savas iemaksas tajos. Šo tendenci pierāda arī jaunais ES budžeta projekts nākamajam gadam pēc paplašināšanās. Tas paredz ES izmaksas palielināt tikai par 3,3 procentiem. Šis kāpums pamatā saistās ar izmaksu palielinājumu strukturālajiem fondiem un iekšlietām.
Otrkārt, noteikumi, lai saņemtu šo Eiropas naudu, ir tik sarežģīti, ka pat pašreizējās dalībvalstis bieži vien nespēj izmantot visus līdzekļus. Nav pamata domāt, ka Latvijā, kur ir daudz zemāka institūciju kapacitāte un pieredze darbā ar Eiropas reģionālo politiku, situācija būs labāka. Līdz ar to pastāv risks, ka lielu daļu šo līdzekļu nespēsim saņemt un iztērēt.
Kur tērēt?
Ja Latvijai tomēr izdodas saņemt Eiropas strukturālo fondu līdzekļus, pastāv jautājums, kā tie tiks izmantoti un kāds no tā labums būs Latvijas iedzīvotājiem. Eksperti uzskata, ka strukturālie fondi vien vēl nenozīmē labklājības celšanos, un pieredze daudzās dalībvalstīs pierāda, ka neadekvāta fondu izmantošana var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un sociālo labklājību. Ekonomiskie pētījumi nesniedz tiešas sakarības starp strukturālo fondu līdzekļiem un ekonomikas attīstību pierādījumus. Īrija, kas ir viena no lielākajām ES fondu saņēmējām, pēdējos gados pieredzējusi strauju ekonomisko attīstību, taču, piemēram, Grieķija, kas arī saņem ievērojamas summas no Briseles, vēl joprojām cīnās ar vecajām problēmām un nav uzrādījusi ievērojamu progresu. Ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka:
makroekonomiskā stabilitāte, kas veicina investīcijas;
elastīga piedāvājuma politika, kas veicina ekonomikas spēju piemēroties izmaiņām;
izglītots un zinošs darbaspēks;
attiecīga institucionālā bāze.
Latvijā visi šie elementi vairāk vai mazāk darbojas. Līdz ar to strukturālo fondu līdzekļi var veicināt ekonomisko attīstību. Taču būtiski ir skaidri zināt, ko vēlamies un kas ir nepieciešams; jānosaka skaidras prioritātes, kurām jābalstās uz mūsu attīstības vīziju.
Eiropas līdzekļi var veicināt Latvijas attīstību tikai tad, ja tiek prātīgi izmantoti un ir daļa no vienotas nacionālās attīstības politikas. Lai arī Latvijai trūkst konkrētas attīstības vīzijas, Finanšu ministrija sadarbībā ar citām valsts institūcijām izstrādājusi Latvijas Attīstības plānu no 2004. līdz 2006. gadam. Šis plāns būs pamats Latvijas un ES līgumam par strukturālo fondu izmantošanu. Tajā noteiktas sešas prioritātes, kam valdība plānojusi izmantot strukturālo fondu līdzekļus (skat. tabulu). Tās noteiktas atbilstoši pieejamajam Eiropas fondu finansējumam, un šo līdzekļu potenciālie saņēmēji varēs būt gan valsts pārvaldes institūcijas (valsts iestādes, aģentūras, pašvaldības u.c.), gan privātais sektors (zemes īpašnieki, uzņēmēji, zemnieki u.c.), gan konsultāciju iestādes un sabiedriskās organizācijas.
Kādi ir riski?
Fondu ienākšana valstī arī saistīsies ar reģionālās plānošanas vilni. Tas var radīt labu pamatu ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības līdzdalībai, bet pastāv vairāki riski.
Pirmkārt, korupcija un politiskās cīņas. Šo fondu līdzekļi var nonākt politiski ietekmīgu grupu rokās, nevis paredzēto mērķu realizēšanai. Šādu politisko cīņu par līdzekļiem mēs jau esam pieredzējuši privatizācijas laikā.
Otrs risks saistās ar mūsu prasmi plānot. Līdzīgi kā pēdējo desmit gadu laikā, kad Latvija kļuva atkarīga no ārvalstu donoriem, nosakot savas prioritātes, arī tagad var veidoties plāni, kuru mērķis ir dabūt pēc iespējas lielākus līdzekļus no ES, nevis risināt svarīgas vietējās problēmas. Tātad šie līdzekļi var tikt izmantoti neefektīvi un īstermiņa vajadzību apmierināšanai.
Šie fondi var arī radīt draudus apkārtējai videi. Pasaules dabas fonds uzsver, ka strukturālo fondu līdzekļus jaunajās dalībvalstīs nedrīkst izmantot tā, kā tas darīts Grieķijā, Spānijā un Portugālē. Šajās valstīs ir daudz piemēru, kad strukturālo fondu līdzekļi izmantoti vidi degradējošiem un dārgiem projektiem, kuriem nav pietiekama ekonomiskā pamatojuma. Eiropas vides organizācijas brīdina jaunās dalībvalstis neizmantot šos līdzekļus jaunu autoceļu būvei, neņemot vērā to ietekmi uz vidi, un pieprasa izmaiņas kopējā lauksaimniecības un reģionālās attīstības politikā, lai samazinātu potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi.
Biedējoši ir arī šo projektu apjomi. Parasti tie ir lieli infrastruktūras vai plānošanas projekti par daudziem miljoniem eiro. Piemēram, kohēzijas fondu projektu izmaksām ir jābūt vismaz pieciem miljoniem eiro. Tas neļauj īstenot nelielus projektus, kas varētu būt lētāki un daudzos gadījumos pat veiksmīgāk risināt problēmas. Lai novērstu vai vismaz mazinātu šos draudus, būtiski ir sagatavot skaidrus un visiem saprotamus spēles noteikumus un aktīvi informēt visus potenciālos līdzekļu saņēmējus par to, kad, kas un kā var pieteikties uz šiem līdzekļiem. Ir jānodrošina arī apmācības programmas gan projektu rakstīšanā, gan ietekmes uz vidi novērtēšanā tiem, kuriem nav pieredzes projektu rakstīšanā Eiropas institūcijām.
Šo fondu izmatošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un nelietderīgu resursu izmantošanu var novērst, kontrolējot fondu izmantošanas plānu sagatavošanu un vēlāk nodrošinot projektu neatkarīgu izskatīšanu un uzraudzību. Lai to veiktu, pašlaik tiek veidotas institūcijas, kas novērtēs iesniegtos projektus un uzraudzīs to ieviešanu. Jācer, ka valdība šajās komitejās paredzēs vietu arī sabiedriskajām organizācijām, kuras varētu neatkarīgi uzraudzīt procesu.
Vairāk saņems nekā tērēs
Apskatot ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, vēl viens svarīgs faktors ir iestāšanās izmaksas. Latvija ne tikai būs līdzekļu saņēmēja, bet arī maksās ikgadējās nodevas ES budžetā. Samazināsies arī ienākumi no muitas un pievienotās vērtības nodokļa. Taču, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, salīdzinot ES iemaksas Latvijas budžetā un mūsu izmaksas, Latvija nākamo gadu laikā saglabās pozitīvu bilanci (skat. tabulu). Šajos aprēķinos gan nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar likumu saskaņošanu un administratīvajām izmaiņām, kā arī citi resursi, kas tiek tērēti integrācijas procesam.
Secinājums
Latvijai pēc iestāšanās ES būs smagi jāstrādā, lai izcīnītu pieejamos ES līdzekļus. Bet vēl grūtāk būs nodrošināt to, ka visi šie līdzekļi tiek izmantoti tiem paredzētajiem mērķiem un tiešām nes cerētos augļus. Priecē, ka daudzas sabiedriskās organizācijas Latvijā ir ieinteresējušās par šiem jautājumiem un ir gatavas uzraudzīt šo līdzekļu plānošanu un izmantošanu. Cerams, ka valdība dos sabiedrībai iespējas aktīvi piedalīties šo fondu līdzekļu izmantošanas plānošanā un uzraudzīšanā.
***
Prognozētā naudas plūsma maksājumiem starp Latviju un Eiropas Savienību 2004. – 2006. gadā (miljonos eiro, 1999. gada cenās)
2004.; 2005.; 2006. kopā
Maksājumi no ES, tajā skaitā 264,1 401,9 450,9 1116,9
pirmsiestāšanās palīdzība 99,1 85,9 52,3 237,3
lauksaimniecības izdevumi 42,1 116 155,7 313,8
strukturālie pasākumi 66,2 151,4 188,6 406,1
iekšējās politikas 37,2 45,2 50,9 133,3
kompensācija 19,5 3,4 3,4 26,3
Pašu resursu maksājumi 69,5 107,3 110,2 287
Neto bilance 194,6 294,6 340,7 829,9
