Daļa lasītāju nobažījusies, kādas būs brīvās personu kustības sekas, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti. Precīzāk, cik daudz cilvēku vecumā no 18 līdz 35 gadiem pametīs Latviju, lai strādātu citās valstīs?
Daļa lasītāju nobažījusies, kādas būs brīvās personu kustības sekas, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti. Precīzāk, cik daudz cilvēku vecumā no 18 līdz 35 gadiem pametīs Latviju, lai strādātu citās valstīs?
Par darbaspēka migrāciju pēc ES paplašināšanās veikti daudzi pētījumi, un prognozes par brīva darbaspēka kustību paplašinātā Eiropā ir dažādas. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, līdz 2010. gadam no Latvijas varētu izceļot ne vairāk par 25 tūkstošiem migrantu.
Precīzu datu, cik procenti no tiem būs strādājošie vecumā no 18 līdz 35 gadiem, nav. Statistika uzrāda, ka darbu ārzemēs visbiežāk meklē vīrieši brieduma gados. No Eiropas valstīs veiktās migrācijas statistikas izriet, ka no visiem migrantiem strādājošie veido 35 procentus, bet pārējie lielākoties ir viņu ģimenes locekļi. Šo proporciju nevar tieši attiecināt arī uz Latviju, jo šābrīža darba meklētāji visbiežāk ir jauni neprecējušies vīrieši, kas izbrauc, lai sapelnītu naudu un atgrieztos.
Tūlīt pēc iestāšanās brīža 2004. gada 1. maijā Latvijas pilsoņiem varētu būt atvērta pieeja darba tirgum piecās valstīs – Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Pārējās 10 dalībvalstis (Austrija, Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Somija, Luksemburga) var noteikt pārejas periodu līdz pat septiņiem gadiem, pirms Latvijas un citu kandidātvalstu pilsoņi varēs pilnīgi brīvi izvēlēties citu ES dalībvalsti, kurā strādāt. Noteikto pārejas periodu dēļ nav sagaidāms milzīgs migrācijas vilnis uz ES valstīm.
Eiropas Komisijai iesniegtajā 2003. gada 26. marta ziņojumā “ES paplašināšanās: sasniegtais un veicamais” eksperti lēš, ka uz pašreizējās ES valstīm brīvas darbaspēka kustības ietvaros varētu aizceļot 335 tūkstoši iedzīvotāju no kandidātvalstīm, tas ir, 0,1 procents no ES tagadējo iemītnieku skaita. 30 gadu laikā tas palielinātos līdz 1,1 procentam, teikts ziņojumā. Tiesa, prognozes par darbaspēka kustību ir dažādas atkarībā no metodoloģijas un pieņēmumiem. Pēc dramatiskākās prognozes desmit gadu laikā pēc paplašināšanās vecajā Eiropā no 10 jaunajām dalībvalstīm varētu būt ap 2,9 miljoni migrantu, no kuriem strādājošie – 1,4 miljoni.
Savukārt no cita analītiskā pētījuma par migrācijas potenciālu izriet, ka no Latvijas varētu izceļot 3 procenti iedzīvotāju (turklāt lielāka tendence krieviski runājošiem Latvijas nepilsoņiem).
Visvairāk kandidātvalstu strādnieki vēlētos doties uz Vāciju (ap 60 procentiem no visiem migrantiem) un Austriju (10 procenti), bet Baltijas valstu iedzīvotājus vairāk varētu interesēt Skandināvija.
Tātad pēc izteiktajām prognozēm Latviju darba meklējumos Eiropā varētu pamest 25 līdz 70 tūkstoši iedzīvotāju.
