Bērnu un ģimenes lietu sekretariāts izstrādājis Audžuģimeņu koncepciju, lai radītu priekšnoteikumus audžuģimeņu kustības attīstībai Latvijā, tādējādi sekmējot ārpusģimenes aprūpes iestādēs mītošo bērnu skaita samazināšanos.
Bērnu un ģimenes lietu sekretariāts izstrādājis Audžuģimeņu koncepciju, lai radītu priekšnoteikumus audžuģimeņu kustības attīstībai Latvijā, tādējādi sekmējot ārpusģimenes aprūpes iestādēs mītošo bērnu skaita samazināšanos.
Koncepcija noteic, ka audžuģimene ir ģimene, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujams palikt savā ģimenē, nepieciešamo aprūpi, audzināšanu, izglītību.
Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei gadījumos, ja bērna vecāki ir miruši; bērns ir atrasts; bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības; bērna vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības; bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos; izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem; vecāki ilgstoši slimo.
Vienlaikus Latvijā pastāv arī cita alternatīva bērnu ārpusģimenes aprūpes forma – aizbildnība. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Aizbildnis var bērna audzināšanu uzņemties pats vai uzticēt to citai personai. Atšķirībā no audžuģimenes tā ir viena persona, bieži radinieks. Aizbildņiem atšķirībā no audžuģimenēm pašlaik nav paredzēta obligāta apmācība. Aizbildnība saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kā profesionāla aprūpes forma.
2003. gada 1. janvārī Latvijā bija 7628 aizbildņi.
Ar šo gadu atlīdzība par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu būs 70 latu mēnesī līdzšinējo 38 latu vietā. To paredz valdībā akceptētā Audžuģimeņu koncepcija. No 2005. gada šī atlīdzība būs jau 80 latu mēnesī.
Ar 2006. gadu ne vien atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, bet arī pabalstu bērna uzturam audžuģimenē no valsts budžeta līdzekļiem izmaksās 32 latus mēnesī. Pašlaik audžuģimene pabalstu bērnu uzturam, kas noteikts ne mazāks par 27 latiem mēnesī, saņem no pašvaldības budžeta.
Abām minētajām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes formām paredzēta atšķirīga finansēšanas kārtība. Audžuģimenēm 38 latu atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu maksā no valsts budžeta līdzekļiem, bet pabalstu bērna uzturam ne mazāku kā 27 latus – no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Aizbildņiem kā atlīdzību 38 latu apmērā, tā pabalstu 32 latu apmērā maksā no valsts budžeta līdzekļiem. Šāda finansēšanas kārtība, pēc sekretariāta speciālistu domām, neveicina pašvaldības palielināt audžuģimeņu skaitu. Vienlaikus tās pašlaik nesaņem pietiekamu metodisku atbalstu, konstatējami organizatoriski trūkumi to veidošanā.
Līdz ar to šajā gadā plānots ieviest audžuģimeņu koordinatorus. Šogad tādi būtu pieci, bet no 2005. gada – vēl pieci.
No 2005. gada plānots ieviest arī 33 psihologus, realizēt sabiedrības informēšanas pasākumus par iespējām kļūt par audžuģimeni, kā arī rīkot audžuģimeņu metodiskā atbalsta pasākumus.
