Janvārī bļitkotāji ceļā uz ezeru vai upi dodas vēl melnā tumsā. Viņi cenšas nokļūt galamērķī tad, kad aust gaisma.
Janvārī bļitkotāji ceļā uz ezeru vai upi dodas vēl melnā tumsā. Viņi cenšas nokļūt galamērķī tad, kad aust gaisma.
Zivju dzīvesveids un barošanās šajā laikā ir citāda, zem ledus izmainījušies arī klimatiskie apstākļi. Grūti ir zivīm nelielos ezeriņos, šādās vietās “cope” ir ļoti vāja vai arī tās nav vispār, jūtams skābekļa deficīts. Lielās zivis izveidojušas barus un guļ savās ziemošanas bedrēs. Lai tās atrastu, ļoti labi jāpārzina gultnes reljefs un jāizurbj neviens vien āliņģis. Tomēr, atrodot šīs bedres, ne vienmēr makšķernieku gaida veiksme, jo zivis par barību izrāda minimālu interesi.
Janvārī veiksmīgākais makšķerēšanas laiks ir klusas bezvēju dienas (gan apmākušās, gan saulainas), labā laikā “cope” turpinās vai visas dienas garumā.
Viens otrs mūsu kolēģis aplam uzskata, ka stingrākā salā un arī atkusnī zivis neķeras. Ihtiologi pierādījuši, ka tām gluži vienalga, vai virs ledus salst vai plīkšķ, ūdenī temperatūra ir nemainīga. Toties atmosfēras spiediena maiņas gan slikti iespaido “copi”. Citiem vārdiem sakot, ja ķeras pavisam vārgi, ziniet, ka esat uznācis uz ledus laika maiņas reizē.
“Copes” dienas no 1. līdz 15. janvārim
8. janvāris. Pie plēsīgajām zivīm iespējams tikt ar planējošiem vizuļiem.
9. janvāris. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku.
10. janvāris. Pie loma tiks tikai zinošākie un arī veiksmīgākie makšķernieki.
11. janvāris. Teicama “copes” diena. Bez loma paliks tikai tie, kas sēdēs mājās.
12. janvāris. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi, tāpēc jālieto viskārdinošākās ēsmas, piemēram, vībotņu kāpuriņi un sānpeldes.
13. janvāris. Zivis ir jāmeklē, un neatlaidība atalgos ar skaistu lomu. Asari jāmeklē gan ezeru sēkļos, gan dziļumu nogāzēs. Lielās raudas un brekši jāatrod un jāiebaro dziļumos.
14. un 15. janvāris. Normālas “copes” dienas, par naktstārpiem interesi var izrādīt vēdzeles, bet asariem patiktu, ja piedāvātu tiem nelielus žibuļus.
