Šodien vārdadienas bučas un dāvanas laiks saņemt Kaspariem, Akseliem un Altām. Lai jums visiem jautra svinēšana!
Šodien vārdadienas bučas un dāvanas laiks saņemt Kaspariem, Akseliem un Altām. Lai jums visiem jautra svinēšana!
“Visi man pazīstamie Kaspari ir ļoti īpatnēji cilvēki. Tāpēc droši varu sacīt, ka Kaspars – tas nav vārds, tā ir diagnoze!” teic šodienas gaviļnieks Kaspars Gods un piemēram min Kasparu Upacieri jeb Ufo, Kasparu Bindemani un “multenes” varoni spociņu Kasperu, kas, viņaprāt, ir Kaspars, kam filmiņas autori vārdiņā sajaukuši burtus.
Šā stāsta varonis pēc profesijas ir mākslas bakalaurs ar kvalifikāciju aktieris. Kad mācījās Liepājas teātra 5. studijā, kā arī pēc tās absolvēšanas, viņš pavisam septiņus gadus nostrādājis Liepājas teātrī. Kaspars Gods nospēlējis daudzas lomas un arī patlaban piedalās Liepājas teātra izrādēs “Stikla kalns”, “Punktiņa un Antons”, “Mazais Princis”, “Dāmu paradīze”, “Brašā bruņurupuča brīnumainais ceļojums” un citās. Kaspars dzimis un audzis Jelgavā, nu pēc septiņiem Liepājā pavadītiem gadiem “atgriezies no pilsētas, kurā piedzimst vējš, uz pilsētu, kurā piedzimst prieks”. Uz izrādēm viņš katrreiz mēro ceļu no Jelgavas līdz Liepājai. Par savu mīļāko lomu Kaspars uzskata tīņa Rukša tēlu izrādē “Diskocūkas”, kas pirms pāris gadiem bija ļoti populāra Latvijas jauniešu vidū.
Pēc atgriešanās no vēju pilsētas Jelgavā Kaspars sācis strādāt Lielplatones Speciālajā internātskolā, kur šīs mācību iestādes audzēkņus mēģina pievērst aktiermākslai, vadot dramatisko pulciņu. “Mācos Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā speciālo pedagoģiju un ļoti vēlos saviem pedagogiem parādīt, ka bērni ar garīga rakstura traucējumiem spēj būt radoši un spēlēt teātri. Mani pasniedzēji apgalvo, ka tas nav iespējams,” teic Kaspars. Sevi viņš uzskata par anarhistu, kas necieš pasaulē pastāvošās sistēmas, arī šoreiz viņš vēlas pierādīt, ka arī šķietami neiespējamais ir realizējams. Tieši tāpēc drīzumā Lielplatones Speciālajā internātskolā viņš iestudēs lugu “Brēmenes muzikanti”.
Cilvēkos Kasparam nepatīk tas, ka daži mēdz jaukties citu dzīvē un darbā. Turklāt viņš ir antiglobālists un ļoti necieš Džordžu Bušu. “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti,” šo daudzkārt dzirdēto, taču patieso frāzi Kaspars atkārto arī šoreiz.
Saviem vecākiem Kaspars Gods ir ļoti pateicīgs par to, ka viņš savulaik nav nosaukts par Karelu, populārā dziedātāja Karela Gota vārdā. Gaviļnieka māmiņai esot bijusi tāda doma, taču Kasparam par lielu prieku tā nav realizēta.
