Ziemassvētku kaujas latviešiem bijušas gan Pirmajā, gan arī Otrajā pasaules karā. Turklāt 1944. gada 23. – 31. janvāra kaujās Kurzemes katlā latvieši tika sūtīti cīnīties pret latviešiem.
Ziemassvētku kaujas latviešiem bijušas gan Pirmajā, gan arī Otrajā pasaules karā. Turklāt 1944. gada 23. – 31. janvāra kaujās Kurzemes katlā latvieši tika sūtīti cīnīties pret latviešiem.
Kā krievu, tā padomju un vācu ģenerāļi maz rēķinājās ar mūsu karavīru dzīvībām. Pirmajā pasaules karā Krievijas 12. armijas, kuras sastāvā bija latviešu strēlnieku pulki, uzbrukums sākās agrā 23. decembra rītā. Bez neviena lielgabala šāviena latviešu strēlnieki divās vietās pārrāva pēc visiem kara mākslas likumiem prasmīgi nostiprināto vācu fronti. Tas bija varonības paraugs, par ko rakstīja arī Eiropas prese. Latvieši iznesa savu vārdu pasaulē.
Šodien nepieminam tā sauktās janvāra kaujas, kad 68 tūkstoši vācu karavīru devās pretuzbrukumā ar mērķi atgūt zaudētās pozīcijas. Decembra un janvāra kaujās latviešu strēlnieki zaudēja deviņus tūkstošus vīru, tajā skaitā divus tūkstošus kritušo.
1944. gada 28. decembra uzbrukumā no padomju puses avangardā tika sūtīta daudz cietusī 43. latviešu strēlnieku divīzija. Par šo vīru skrējienu pretī nāvei šodien Kurzemē stāsta divi pieminekļi. Zīmīgi, ka līdzīgi kā Pirmajā pasaules karā janvārī vācu virspavēlniecība Kurzemē organizēja pretuzbrukumu, kurā piedalījās tāpat daudz cietušās 19. divīzijas trīs pulki. Arī šīs cīņas prasīja lielus upurus.
Šosestdien uz latviešu karavīru piemiņas pasākumiem, kas noslēgsies ar ugunskuriem Ložmetējkalnā pulksten 17, autobuss no Preses apvienības Katoļu ielā aties pulksten 11.45.
