Šā gada beigu daļa Latvijā diemžēl iezīmējas ar vairāku dižu un slavenu cilvēku pāragru aiziešanu. Dzejnieki Jānis Baltvilks un Māris Čaklais, mediķis profesors Ilmārs Lazovskis, Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis un tad vēl mūsu alpīnisti.
Šā gada beigu daļa Latvijā diemžēl iezīmējas ar vairāku dižu un slavenu cilvēku pāragru aiziešanu.
Dzejnieki Jānis Baltvilks un Māris Čaklais, mediķis profesors Ilmārs Lazovskis, Kultūras akadēmijas
rektors Pēteris Laķis un tad vēl mūsu alpīnisti.
Cenšoties uzzināt kaut ko vairāk par traģēdiju Jaunzēlandē Kuka kalnā, elektroniski uzšķīru visiem interneta lietotājiem pieejamo virtuālo enciklopēdiju “Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa” (www.gramata21.lv). Tajā atklājās, ka Teodors Ķirsis, zinātnieks, Everesta virsotnes sasniedzējs, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, ir dzimis Jelgavā.
Tas bija tā sauktajā vācu laikā 1942. gada 25. novembrī. Diemžēl redakcijas rīcībā pagaidām nav ziņu, kāda saistība T. Ķirša vecākiem ir ar mūsu pilsētu. Taču izcila cilvēka dzīves ceļš ir noslēdzies, un jādomā, ka tas tiks noskaidrots.
2000. gada novembrī tapusī virtuālajā enciklopēdijā publicētā T.Ķirša autobiogrāfija sākas ar viņa dzīves moto: “Ar sportu saprotu savu spēju galējās robežas meklējumus.” Ar šīm rindām top skaidrāks traģēdijas filosofiskais pamats.
Alpīnists, šķiet, vienmēr apzinājies to, ka jautājums ir par robežu starp galējām vērtībām, kam var būt dzīvības cena. Šajā sakarā viņš skaistas rindas veltījis savai otrai pusei Ainai: “Daudz svarīgāka par praktiskām darbībām man bijusi viņas saprotošā attieksme, kuru neredzama atbalsta veidā esmu saņēmis visus šos garos gadus, nekurnot par kopā nepavadītiem atvaļinājumiem, bieži vien vienatnē risināmām bērnu audzināšanas problēmām, negulētām naktīm un nervozām stundām, gaidot ziņas no pasaules attālākajiem nostūriem, lai noturētos viļņa mugurā līdz galam.”
Atgriežoties pie tālās Jaunzēlandes un Kuka jeb Aoraki kalna, kas, salīdzinot ar citām T.Ķirša komandas sasniegtajām virsotnēm, ir krietni zemāks, piebildīšu vienu faktu. Proti, alpīnisma vēsturē pirmie divi cilvēki, kas 1953. gada 29. maijā uzkāpa Everestā, bija himalajietis šerps Tenzings Norgajs un jaunzēlandietis Edmunds Hilarijs. Tātad cilvēkam, kas droši vien bija pievarējis ļoti bīstamo Kuka kalnu savā dzimtenē, Everests vairs nebija par grūtu.
