Nu jau Latvija sāk pierast pie dažādiem realitātes šoviem – gan pie tādiem, kuros jaunieši mēģina atklāt savus talantus, gan tādiem, kur, dzīvojot slēgtā telpā, visiem redzamas kļūst daudzas cilvēku slēptās īpašības.
Nu jau Latvija sāk pierast pie dažādiem realitātes šoviem – gan pie tādiem, kuros jaunieši mēģina atklāt savus talantus, gan tādiem, kur, dzīvojot slēgtā telpā, visiem redzamas kļūst daudzas cilvēku slēptās īpašības. Dažos no tiem piedalās jelgavnieki. Pavisam nesen realitātes šovā “Bārs” uzvarēja mūsu pilsētas iedzīvotājs Uldis. To, kāds tad bija šis ceļš līdz uzvarai, “bārmenis” atklāja arī “Ziņu” lasītājiem.
Kā tu nonāci “Bārā”?
Strādāju Engurē kempingā par bārmeni un tur kādu dienu iepazinos ar studentu korporācijas pārstāvjiem. Tā vārds pa vārdam, un viens no viņiem ieteica – “tev noteikti jāiet uz “Bāru””. Tā kā pēc dabas esmu diezgan liels avantūrists, piekritu. Kāpēc gan neizbaudīt ko jaunu? Tolaik biju ieplānojis doties strādāt uz ārzemēm, taču visu atcēlu, kad uzzināju – esmu izturējis atlases kārtu. Vecāki sākumā brīnījās par šādu soli, taču pēc tam to uztvēra ļoti normāli un atbalstīja.
Tad jau bārmeņa darbs tev nav svešs?
Nē, pēc izglītības esmu tūrisma un viesmīlības organizators, bet, strādājot Šveicē, uzdienējos pat par restorāna pārzini. Vēl esmu strādājis Vācijā, un domāju, ka arī šovasar braukšu kaut kur uz ārzemēm. Iespējams, uz Floridu, jo tur pieczvaigžņu viesnīca man pirms kāda laika piedāvāja darbu. Tiesa, pēc šova bijuši daži piedāvājumi tepat uz vietas – gan tajā pašā bārā, kur notika šovs, gan atpūtas kompleksā “Zemgale”, taču par tiem tā īsti vēl neesmu aizdomājies.
Kāds bija “Bārs” no iekšpuses?
Virspusēji riebīgs un brīžiem garlaicīgs. Reizēm baidījos no provokācijām. Bija tāds gadījums. Balstiņa solīja, ka neieraksta to, ko saku, bet beigās tas parādījās televizora ekrānos. Tā bija organizatoru neapdomība, jo tur stāstīju, kā kopā ar Andri mēģinājām samazināt naudas mīnusus, bet tas varēja draudēt ar nepatīkamām sekām iestādei, kurā strādājām. Sākumā pārdzīvoju par negatīvām atsauksmēm, bet tad pieradu. Jāsaka, negatīvo atsauksmju par mani internetā nav bijis daudz. Katru reizi, kad pie manis brauca vecāki, viņi veda izdrukas, un es tās ar interesi lasīju.
Viegli nebija, jo slodze bija liela – gājām gulēt vēlu, bet cēlāmies agri. Tāpēc, atgriezies mājās, nevaru ieiet normālā ritmā, turklāt vai visu laiku nāk miegs.
Vai nebija brīži, kad gribēji visam atmest ar roku?
Protams, ka bija. Reizes piecas pie sevis biju nolēmis – viss, ņemu mantas un dodos mājup, bet tad pārdomāju. Domas palīdzēja izmainīt arī daudzās atbalstītāju vēstules un apmeklētāju atsaucība.
“Bārā” bija vēl viens jelgavnieks Juris. Viņš pēc iznākšanas no realitātes šova ne visai labi atsaucās par tevi. Kas kalpoja par pamatu šādai nepatikai?
Nemaz nezinu. Ar Juri iepazinos atlases kārtās. Viss bija normāli, līdz viņš aizgāja no “Bāra”. Bet galu galā tā ir tikai viņa darīšana, ja viņam gribas izgāzt kaut kādas neizprotamas dusmas. Cenšos stāvēt tam visam pāri.
Bija arī kāds incidents – starp tevi un “Vēja brāļiem”…
Toreiz pie manis pienāca viens tāds divas reizes lielāks un smagāks un sāka grūstīties. Ilgi nespēju to paciest un atbildēju ar to pašu – sākās kautiņš, kurā vēlāk iesaistījās arī mans tēvs, un malā nestāvēja arī māte (viņi toreiz bija atbraukuši ciemos pie dēla – aut.). Policijā, rakstot iesniegumu, gribēju, lai grūstītāju soda vismaz administratīvi, bet otra puse uzrakstīja, ka vēlējušies dejot “pastum, pastum, pietupies”, bet es esot kļuvis agresīvs, tāpēc lietu izbeidza.
Pēdējā nedēļā palika divi “bārmeņi” – tu un Andris. Kā vērtēji savas izredzes uz uzvaru tobrīd?
50 pret 50, jo mums abiem bija savas labās puses. Andri vairāk atbalstīja agrākie “bārmeņi”, ne velti viņš visu šova laiku bija līdera lomā, bet mani – pārējie. Nenoliedzami, man bija liels prieks, kad paziņoja – esmu uzvarējis! Tagad padomājot, saprotu, ka cīņa nebija viegla un man kaut kur paveicās, varbūt tāpēc, ka centos būt tāds kā esmu un ātri vien sapratu, kas balstiņai aiz ādas, uzdodot provokatoriskus jautājumus.
Kā juties pēc atgriešanās mājās?
Sākumā viss bija diezgan neierasts. Aizbraucot uz laukiem, šķita, ka viss kļuvis neierasti kluss un mierīgs. Vecāki iesākumā smējās, ka būs man jāskraida nopakaļ ar kameru rokās, lai es nejustu atšķirību. Bet tā… Viss nostājas savās vietās. Šovā iemācījos būt apdomīgāks. Agrāk man mute vispār ciet nestāvēja, bet tagad padomāju, pirms kaut ko saku. Laikam tāpēc, ka brīžiem liekas – pie krūtīm vēl joprojām ir mikrofons un viss, ko saku, tiek fiksēts.
Vai esi jau nolēmis, ko darīsi ar saņemto naudas balvu?
Iesākumā gribēju nopirkt snovbordu, bet tad pārdomāju. Labāk aizsūtīšu vecākus kādā ceļojumā, lai gan viņi pretojas – neesot laika –, bet gan es viņus pierunāšu. Atlikusī nauda noderēs, ja došos strādāt uz ārzemēm.
Un kā nākotnē būs ar piedalīšanos līdzīgos šovos?
Latvijā tie ir diezgan vienveidīgi, laikam tāpēc, ka organizatori grib “izbraukt pa lēto”, bet labu šovu ar maziem līdzekļiem uztaisīt nevar. Ja gribēšu vēl kaut kur piedalīties, došos uz Krieviju vai citu lielāku valsti.
***
Ulda Jēkabsona personas kartīte
23 gadus vecs.
Pēc horoskopa – lauva (tic horoskopiem tikai tad, ja tie ir labvēlīgi).
1,79 m garš, sver 70 kilogramu.
Dzīves moto: “Viss, kas notiek, notiek uz labu” un “Dzīvē viss ir jāizmēģina”.
Mīļākā krāsa – zila.
Mīļākais dzīvnieks – suns, jo ir uzticīgs un draudzīgs.
Mīļākais ēdiens – gandrīz asiņains steiks.
Hobijs – ēdiena gatavošana (vislabāk padodas kartupeļi ar steiku. Šo recepti Uldis aizņēmies no Mārtiņa Rītiņa, taču to uzlabojis.)
Klausās ļoti dažādu mūziku, netic Dievam un no baznīcas izvairās, taču par politiku interesējas samērā aktīvi – vienmēr iet balsot, seko līdz notikumiem, taču ar to neaizraujas.
Attiecības ar māti ir atturīgas, jo viņa, zinot, ka Uldim ir galva uz pleciem, dēla dzīvē nejaucas, savukārt Uldis viņu atbalsta un aizstāv. Ar tēti ir nedaudz citādi – attiecības brīžiem ir saspīlētas, jo Uldim reizēm nepatīk, ka viņš par varītēm grib visiem uzspiest savu viedokli, kaut pats to nespēj argumentēt. Uldim ir arī divi brāļi, ar kuriem viņam ir ļoti labas attiecības.
Daudz draugu, taču par labāko Uldis uzskata kaimiņu, ar kuru kopā nodibinājuši “Alus brālību”.
Trešās vietas ieguvējs svarcelšanā vieglajā svarā Latvijā, taču ikdienā nodarbojas ar basketbolu, vieglatlētiku un zīmēšanu.
Ideālajai sievietei ir jābūt mīļai, skaistai, slaidai un uzticīgai. Pēc savas seksuālās orientācijas Uldis ir heteroseksuāls un pret seksuālajām minoritātēm izturas ar cieņu, jo Uldim Austrijā ir draugs, kas ir gejs. Mīļākā poza seksā ir “69”, kaut Uldis gan neatklāj, cik gados viņam ir bijušas pirmās mīlas attiecības. Pozitīva attieksme pret vienas nakts mīlas sakariem. Flirts ir viņa ikdiena.
Uldim ir tetovējums ar trīs japāņu simboliem un rēta uz labās rokas, jo viņam uz tās reiz uzkritis gludeklis.
