Jauno gadu sagaidīju pie sievas radiem Ilūkstē. Tur jau bija uzsnigusi burvīgi skaista sniega sega – vismaz piecpadsmit centimetru biezumā.
Jauno gadu sagaidīju pie sievas radiem Ilūkstē. Tur jau bija uzsnigusi burvīgi skaista sniega sega – vismaz piecpadsmit centimetru biezumā. Kad braucām mājup, varēja vērot, kā sniegs kļūst arvien plānāks un pie Neretas pazūd pavisam. Pārdomājot pagājušo gadu, pirmkārt, gribas atzīmēt, ka tas bija dziesmu svētku gads. Mūsu muzikālajai ģimenei tas ir diezgan svarīgi. Taču valsts mērogā pats nozīmīgākais, protams, bija referendums par ES. Kaislības, kas virmoja tautā, negāja garām arī skolai. Rīkojām diskusijas, runājām par šo izvēli stundās. Man jāsecina, ka “pret” lielākoties bija tāda kā poza: “Es jau neesmu tāds kā visi citi! Redziet, cik es esmu drosmīgs un savās domās neatkarīgs!” Viņu atmiņā, protams, nav tā okupācijas un sociālisma murga, no kura laimīgā kārtā esam izrāvušies.
Domājot par politiku pilsētas mērogā, ir prieks par Andra Rāviņa vadītās Zemnieku savienības komandas panākumiem. Taču godājamiem vēlētājiem nevajadzētu aizmirst, ka vienas partijas monopols tomēr nav tas labākais. Tādēļ nākamajās vēlēšanās vajadzētu balsot arī, piemēram, par “Latvijas ceļu”, kas vienmēr bijis korekts, konstruktīvs partneris.
Mūsu pašu ģimenē pagājušajā gadā pats interesantākais notikums bija vecākās meitas Līgas, Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klases beidzamā kursa studentes, trīs mēnešu profesionālā papildināšanās Nīderlandē Hāgā. Viņai kā jaunai komponistei tas bija ļoti interesanti, taču, protams, ne viegli. Mājās visi dzīvojām līdzi.
Pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas iešūpošanās darba ritmā ir pagrūta. Zināmu gandarījumu trešdien deva tikšanās ar pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Auzu, viņas kolēģiem un Metodiski informatīvā centra pārstāvjiem. Vērtējot 4. vidusskolas sekmes pirmajā semestrī, dominēja optimistiska noskaņa. Jāatzīst, ka mums ir daudz skolēnu, kas nāk no ģimenēm ar smagām sociālām problēmām. Tomēr ar lielo darbu, ko skolā ir ieguldījis sociālais pedagogs, psihologs, klašu audzinātāji, izdevušās pozitīvas pārmaiņas. Diezgan efektīvs izrādījās tā saucamais starpvērtējums. Proti, parasti atzīmju izlikšana skolā notiek divas reizes gadā – uz Ziemassvētkiem, kad pabeigts pirmais semestris, un maija beigās, kad beidzas mācību gads. Šogad neoficiāli izlikām atzīmes arī oktobra beigās – pirms rudens brīvdienām. Izrādījās, ka tas ir labs stimuls vienam otram skolēnam saņemties, lai līdz Ziemassvētkiem viņš sekmes krietni uzlabotu.
Janvāra sākums, Ziemassvētku laiks pūtēju orķestrim “Rota” ( kas par 75 procentiem ir 4. vidusskolas orķestris) jau vairāk nekā desmit gadu saistās ar piedalīšanos latviešu strēlnieku piemiņas pasākumos Ložmetējkalnā. Skaidrs, ka ziemā salā spēlēt ir problemātiski, taču esam iemanījušies instrumentus nosiltināt un pagājušajā ziemā varējām muzicēt pat vairāk nekā divdesmit grādu salā. Par to brīnījās arī ģenerālis Graube, kas teica, ka Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris atsakot jau pie mīnus pieciem grādiem. Šogad prognozē mīnus astoņus grādus, tā ka droši vien varēsim spēlēt pilnu programmu.
