«Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās» («Kino 19» līdz 15. janvārim – pulksten 15 un 19).
“Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās” (“Kino 19” līdz 15. janvārim – pulksten 15 un 19).
“To es rakstīju jau pirms gada,” pie šāda “pravietiska” apgalvojuma varētu nonākt ne viens vien kinokritiķis, nejauši pārlasot atzinumus par “Gredzenu” triloģijas iepriekšējo – otro – daļu. Ja atceras, ka runa ir par vienā filmēšanas maratonā tapušu kinoeposu, kas pēc tam sadalīts trīs daļās, nevis “pravietiska”, bet pašsaprotama kļūst atziņa, ka tas, kas teikts par “Divu torņu” labajām īpašībām un trūkumiem, it bieži ir vietā, arī runājot par noslēgumu “Karaļa atgriešanās”.
Skatītājiem, kuriem pasaku laiks pagājis pilnīgi un uz neatgriešanos, arī “Gredzenu pavēlnieka” trešā daļa nebūs nekāds (sen) nebijušu izjūtu restaurēšanas līdzeklis. Savukārt tie, kuriem patika divas iepriekšējās Dž.R.R.Tolkīna episkās pasakas ekranizācijas daļas, vēl lielākā mērā to varēs teikt par finālu. Tajā Gollums abus hobitus Frodo un Semu turpina vest uz kalnu, kur varas gredzena valkātājs savu brīnumieroci var iznīcināt, lai ļaunas rokas ar to nevarētu veikt posta darbus.
Tāpat kā iepriekšējā daļā, arī šoreiz ir dažas it labi atveidotas galvenās lomas (Vigo Mortensens, Ians Makkelens) un cilvēku spēli nomācošais datoranimācijas brīnums hobitu ceļveža – glumās un noslēpumainās būtnes Golluma – personā. Nepilnības pārējo varoņu raksturu izstrādātībā un citus grāmatas sižeta kinoadaptācijas negludumus autori rauga kompensēt, darbības dinamiku uzkurinot ar plašo kaujasskatu vēriena un specefektu izmantojuma kāpinājumu. “Gredzenu pavēlnieks 3” ir skaļāks, garāks, un lielā mērā tieši vizuālo efektu tehniķu rūpības dēļ varētu atbilst episkās pasakas fanu gaidītajam nobeigumam.
***
Edgars Sauka:
Tiem, kuriem vārdi “Tolkīns”,”Viduszeme” vai “hobiti” ir tikai tukša skaņa, šī filma diezin vai liksies uzmanības vērta. Savukārt tiem, kas lasījuši Dž.R.R.Tolkīna “Gredzenu pavēlnieku” vai redzējuši pirmās divas filmas, pēdējā būs īsta medusmaize. Tāpat kā pirmās divas daļas, “Karaļa atgriešanās” pārsteigs ar grandiozo vērienu cīņas skatos un vienreizējiem Jaunzēlandes dabasskatiem. Sižetu izstāstīt nav iespējams, filma ir vienkārši jāredz. Pēdējā daļa ir dramaturģiskā ziņā daudz spēcīgāka.
Esēnija Zariņa:
Pamatīgais eposs nu noslēdzies, un, tāpat kā pirms gada vai diviem, arī šī filma satriec (labā nozīmē) ar vērienīgumu, traģismu, dramatismu un beigu beigās ar pelnīto uzvaru. Tolkīna darbam, kā arī tā pārnesumam uz ekrāna piemīt kas maģisks, kas pievelk un nelaiž vaļā – nu gluži it kā mēs būtu burvju gredzena apmāti. Filma, kas jāredz.
Līva Vertule:
Lieliska filma bez mīnusiem. Lieliska datorgrafika, lieliski izstrādāta tēlu mitoloģija, lielisks aktierdarbs un galu galā – lielisks Tolkīna stāsts. Brīžiem skati tik iespaidīgi, ka skudriņas skrien pa muguru. Par spīti garumam (3 stundas 10 minūtes), garlaicīgi nav nevienu mirkli. Tēli liek pārdzīvot līdzi un aptvert, ka pasauli glābt var tikai īsta draudzība un uzticība.
