Tuvākajās nedēļās būs daudz lauksaimniekiem vajadzīgas un interesējošas informācijas. ES atbalsta pasākumu klāsts ir plašs.
“Tuvākajās nedēļās būs daudz lauksaimniekiem vajadzīgas un interesējošas informācijas. ES atbalsta pasākumu klāsts ir plašs. Pašlaik vēl tiek izstrādāti dokumenti, administrēšanas procedūras un kārtība. Taču paši ES struktūrfondi lauku attīstības atbalstam jau ir zināmi,” informē Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa.
Šajā gadā Latvija būs tiesīga izmantot ES struktūrfondu līdzekļus dažādu nozaru attīstības atbalstam. Finanšu ministrijas izstrādātais un ar Eiropas Komisiju saskaņotais Latvijas attīstības plāns 2004. – 2006. gadam paredz četrus fondus:
Eiropas reģionālās attīstības fonds;
Eiropas sociālais fonds;
Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonds;
zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments.
Lauku un lauksaimniecības attīstību un pārstrukturēšanu nodrošinās Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVG). Tas atbalstīs investīciju ieguldījumus lauksaimniecības uzņēmumos, jaunos zemniekus, produktu pārstrādes, mārketinga uzlabošanu, lauku teritoriju pārveidošanu un attīstības veicināšanu, mežsaimniecības attīstību. Šeit iekļaujas arī SAPARD programmas pasākumi un virkne vēl citu. Iesniedzamie dokumenti, kritēriji, pasākumu uzskaitījums un administrēšanas kārtība vēl tiek izstrādāti.
ELVG pasākumu ieviešanai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Latvijas Lauku attīstības plānu (LAP) 2004. – 2006. gadam, kura īstenošanas mērķis ir paaugstināt saimniecību ienākumu līmeni un ražošanas efektivitāti, dažādot ekonomiskās aktivitātes, kā arī saglabāt lauku apdzīvotību. LAP paredz atbalstīt:
1) agrovidi;
Bioloģisku produktu ražojošām saimniecībām plānots izmaksāt 74 eiro par hektāru gadā, savukārt saimniecībām, kas pāriet uz bioloģisku produktu ražošanu – 131 eiro par hektāru.
Atbalstot bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, paredzēts izmaksāt 138 eiro par hektāru gadā par bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekošanu valsts Dabas fonda noteiktajās un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijās (“Natura 2000”).
Netiks aizmirsta videi draudzīga saimniekošana. Tālab saimniecības, kas ierīko aramzemēs zālāju buferjoslas (4 – 10 metru) gar upēm, ūdenskrātuvēm un meliorācijas novadgrāvjiem, varēs saņemt 273 – 555 eiro par hektāru gadā.
Saglabājot lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskos resursus, atbalstīs vietējo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atzīto, nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku (govju, cūku, aitu, zirgu, bišu) audzēšanu un pavairošanu. Atbalsta summa – 115 – 361 eiro par dzīvnieku gadā.
Savukārt, saglabājot augu ģenētiskos resursus, atbalstīs saimniecības, kas pēc līguma ar Zemkopības ministriju audzēs Latvijas augu ģenētisko resursu datu bāzē reģistrētas vietējās retās vai izzūdošās šķirnes. Maksājumu apmērs – 464 – 900 eiro par hektāru.
2) mazāk labvēlīgos apvidus un apvidus ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā;
Atbalsta līdzekļus varēs saņemt arī fiziska vai juridiska persona, kas apsaimnieko vismaz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes mazāk labvēlīgos apvidos (79 eiro par hektāru). Par šādiem apvidiem atzīti Bārbeles, Dāviņu, Skaistkalnes, Stelpes, Vecsaules, Vecumnieku pagasts Bauskas rajonā, Annenieku, Bikstu, Īles, Lielauces, Naudītes, Vītiņu, Zebrenes pagasts un Auces lauku teritorija Dobeles rajonā.
3) priekšlaicīgu pensionēšanos;
Uz šo atbalstu var pretendēt saimniecības vienīgais īpašnieks, kuram ir vismaz 55 gadi, bet viņš nav sasniedzis valsts pensijas vecumu, saimniecību pārdod, uzdāvina vai iznomā. Lauku uzņēmumam jābūt ar noteiktiem gada vidējiem ieņēmumiem, bet topošajam pensionāram, lai saņemtu līdzekļus, vismaz desmit iepriekšējos gadus ir bijis jābūt lauksaimniekam, kas ne mazāk kā četrus gadus ir atskaitījies Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Pensijas apmēru nosaka pēc saimniecības ieņēmumiem. Būtiski, ka saimniecības pārņēmējam jāiesniedz saimniekošanas plāns.
Reizē ar īpašnieku var pensionēties saimniecības algots strādnieks, kas saimniecībā strādā vismaz četrus gadus. Šis pasākums tiks sākts 2006. gadā.
4) ražotāju grupas;
Atzītas ražotāju grupas (pakalpojumu kooperatīvi), izņemot augļu un dārzeņu nozarē, varēs saņemt piecus gadus atbalsta maksājumu 1,5 – 5 procentu apmērā no neto apgrozījuma, lai veicinātu kopīgu lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi, realizāciju un izejvielu iepirkšanu.
5) daļēji naturālās saimniecības;
Atbalsta maksājumu 1000 eiro gadā piecus gadus pēc kārtas lauksaimniecības attīstīšanai varēs saņemt persona, kura atskaitās VID par saimniecisko darbību un kuras saimniecības ieņēmumi par pēdējo gadu ir 1000 – 5000 eiro, kā arī ir izstrādāts saimniecības attīstības plāns pieciem gadiem.
6) lauku uzņēmumus ES standartu sasniegšanai vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomā.
Šos atbalsta līdzekļus varēs saņemt persona, kas apņemas sakārtot ražošanas procesu savā saimniecībā atbilstoši ES standartiem organiskā mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanā un lietošanā, lopbarības un degvielas uzglabāšanā, dzīvnieku labturības nodrošināšanā, atbilstošu darba iekārtu lietošanā. Atbalsta likmes atkarībā no pasākuma ir 300 eiro par vienu dzīvnieku, 100 – 200 eiro par hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 1000 eiro uz strādājošo saimniecībā.
