Lielvircavas lauksaimnieku Ainas un Andra Tauriņu ģimenei emociju un pārdzīvojumu jau pašā jaunā – 2004. – gada sākumā ir tik daudz!
Lielvircavas lauksaimnieku Ainas un Andra Tauriņu ģimenei emociju un pārdzīvojumu jau pašā jaunā – 2004. – gada sākumā ir tik daudz! Nupat viens dēls pavadīts miera uzturēšanas misijā uz Irāku, bet otrajam pasaulē nākusi meitiņa – Andra un Ainas mazbērniņš. Tagad Tauriņam vecākajam vien atliek vaicāt: “Kas būs tālāk?”
Runājot par Latvijas karavīru došanos uz Irāku, Tauriņu ģimenes galva saprotoši teic: “Ar vienu kāju jau esam iekšā ES un NATO, nevaram vairs tikai savu valsti aizsargāt, jāiet arī citiem palīgā.”
Lielbritānijā atstāj 17 kilogramu
Varbūt Aina un Andris Tauriņi uz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijās Irākā skatītos daudz bezkaislīgāk, ja turp nebūtu devies viņu jaunākais dēls Guntis. Tēvs spriež, ka varbūt tagad, kad Sadams Huseins ir noķerts, situācija bīstamajā valstī kļūs mierīgāka un tur uzturēties būs kaut par kripatiņu drošāk.
“Ziniet, man abi dēli ir ļoti patriotiski. Pēc traģiskās katastrofas Černobiļā vecākais dēls Aivars pats pieteicās braukt uz turieni, lai glābtu cilvēkus. Tik tikko atrunājām,” atceras Andris Tauriņš. Savukārt Guntim armijā nav bijis pietiekami interesanti, viņā mitusi vēlēšanās izjust reālu situāciju, piedzīvot tos notikumus, kuru dēļ vispār armija tiek veidota. Vecāki tādēļ īpaši nepretojās dēla izvēlei, taču pārdzīvojums tas ir liels, īpaši mammai Ainai Tauriņai. Viņa gan tomēr lūgusi, lai Guntis nebrauc, solot viņam atdot visu, kas vien pašai ir. Taču skaidrs, ka dēls, lai arī vecākiem vienmēr būs bērns, ir jau pieaudzis, patstāvīgs vīrietis. Gunta tētis par pastarīti stāsta, ka viņš ir strādīgs, nebaidās no grūtībām. Reiz viņš jau bijis strādāt arī ārzemēs. Dārzeņu audzēšanas saimniecībā Anglijā bijis tik noslogots režīms, ka puisis, kas aizbraucot svēra 102 kilogramus, mājās atgriezies vairs tikai ar 85 kilogramiem…
Tagad reizi nedēļā Aina un Andris Tauriņi ar Gunti varēs sazināties pa tālruni, taču runāt drīkst ne ilgāk kā piecas minūtes.
Protams, Latvijas karavīru, kas, riskējot ar dzīvību, devušies uz Irāku, darbs ir pienācīgi atalgots. Virsniekam maksājot ap 1000 latu mēnesī. “Taču Guntis noteikti uz Irāku nebrauca naudas dēļ, tas viņam nav svarīgākais,” ir pārliecināts tēvs.
Dzīvi nevar izplānot
Tuvojoties pensijas gadiem, Andris Tauriņš cerējis, ka jaunākais dēls būs lielisks palīgs tēvam lauksaimniecības darbos un viņa pēctecis. Guntis absolvējis Lauksaimniecības universitāti, taču pats liktenis jaunieti pēcāk aizvilinājis uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Un tā sākās puiša militārā karjera. “Nav nekāds noslēpums, ka lauksaimniekiem mūsdienās visur grūti klājas,” teic Andris Tauriņš, piedāvājot nogaršot pašu audzētos ābolus.
Lauksaimniecības virpulī Tauriņa kungs ir ierauts visu savu 37 gadus garo darba mūžu. Tagad paju sabiedrībā “Lielvircava” viņš ir galvenais agronoms, taču bijis arī valdes priekšsēdētājs.
Andris Tauriņš spriež, ka viegli neklājas tām saimniecībām, kas specializējušās tikai vienā lauksaimniecības nozarē, jo “par liellopu gaļu tagad neko nemaksā. Citu gadu atkal sašķobās cūkkopība un augkopība…” “Lielvircava”, pēc tagadējiem mērogiem, ir liela saimniecība. Tās īpašumā ir 700 hektāru zemes, bet, pieskaitot nomāto zemes gabalu platību, kopā iznāk 2700 hektāru. 300 hektāros tiek audzētas cukurbietes, gadā tā saražo 7500 tonnas graudu, ir arī govis un ap 1000 cūku. “Taču tas nenozīmē, ka viss iet kā pa sviestu. Vēl jāturpina atjaunot tehnikas parku, un tam, protams, vajadzīga nauda. Piemēram, ar SAPARD līdzfinansējumu iegādātais vācu graudu kombains vien maksāja 96 000 latu.”
Prognozē smagu gadu
Pagaidām ziemājiem laika apstākļi ir labvēlīgi. Protams, tāds labs sniedziņš nenāktu par ļaunu. “Jāskatās, kāds būs marts, kāds aprīlis. Pērn ziemāji nosala pēdējā aprīļa salā, kad dienās bija atkusnis, bet naktīs uzsala,” stāsta pieredzējušais lauksaimnieks, nenoliedzot, ka zemnieki allaž riskē un “draudzējas” ar stresu. Andrim Tauriņam agronoma darbā labs palīgs ir lielā pieredze.
Tagad Tauriņa kungs ir garā ziemas atvaļinājumā – kamēr darbu uz lauka nav. Bet tas nenozīmē, ka jaunais gads pienācis klusi un mierīgi. “Jau janvārī tik daudz satraucošu piedzīvojumu! Redz, Guntis aizlido uz Irāku, pārsteidz arī vecākā dēla Aivara ģimene, kurā nupat pasaulē nākusi meitiņa.”
Savukārt lauksaimniecībā, pēc Andra Tauriņa domām, gaidāms grūts gads, pat smagāks nekā iepriekšējais, jo “ieiesim ES un piedzīvosim pārmaiņas tiešo maksājumu sistēmā. Nevar zināt, kas mainīsies sadarbībā ar cukurfabriku”. Bet gan jau laiks visu saliks pa vietām!
