Jauna gada sākums allaž ir īstais laiks pēdējo reizi uz brīdi atgriezties pagājušajā, lai saskaitītu visus svarīgākos notikumus kopā un novērtētu, kāds tad bijis aizgājušais. Par pērno gadu lauksaimniecībā ir ko teikt.
Jauna gada sākums allaž ir īstais laiks pēdējo reizi uz brīdi atgriezties pagājušajā, lai saskaitītu visus svarīgākos notikumus kopā un novērtētu, kāds tad bijis aizgājušais. Par pērno gadu lauksaimniecībā ir ko teikt.
Daudz labu lietu un veiksmīgi padarītu darbu pagājušajā gadā lauksaimniecībā saskata valsts amatpersonas, paši zemnieki gan ir kritiskāki.
Kas ir šā gada prioritātes?
Savu viedokli “Ziņām” pauž Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma: “Aizvadītajā gadā esam devušies tālāk pa uzņemto kursu uz ES. Daudz paveikts likumdošanas un normatīvo aktu sakārtošanā atbilstoši ES prasībām. 2003. gadā panākta stabilizācija cukura un cūkgaļas ražošanā un pārstrādē.
Pozitīvi vērtēju arī to, ka daudz lauksaimnieku un uzņēmēju izmantojuši SAPARD piešķirtos līdzekļus, tā Latviju izvirzot pirmajā vietā kandidātvalstu vidū apgūto projektu skaita ziņā.
Labi veicies ar Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu. Tās realizācija noteikti jāvērtē kā veiksmīga. Pērn par 20 miljoniem latu vairāk nekā 2002. gadā tika apgūti dažādi atbalsta fondi un finansējumi – kopā par gandrīz 55 miljoniem.
Uzteicama ir stabilā un lietderīgā sadarbība ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.
Pēc vairāku gadu darba (un vairākkārtējas atlikšanas) beidzot tika akceptēta programma “Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā”. Ar bioloģisko degvielu droši varēsim konkurēt ES. Šī lieta uz priekšu jāvirza pēc iespējas ātrāk.
Savukārt šā gada prioritāte ir sociāli ekonomiski attīstītas vides radīšana laukos, lai zemnieki par savu saražoto produkciju saņemtu pienācīgu samaksu, kā arī lai ražotājs būtu ieinteresēts ražot drošu un kvalitatīvu pārtiku. Vēl svarīgas lietas, kas šogad jāpaspēj, ir atbalsta politikas nodrošināšana, zemnieku izglītošana un informēšana. Turpretī mežsaimniecībā – jānodrošina meža vērtības palielinājums.”
Cer, ka pirmais gads ES būs veiksmīgs
Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir gandarīts par ZM paveikto 2003. gadā un ar interesi skatās uz nākamo gadu, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti.
“Man kā zemkopības ministram ir pamats būt gandarītam par ministrijas paveikto, jo esam apguvuši palīdzības programmas, atbalsta fondus. Ieguvām līdzekļus lietavu postījumu kompensācijām no valsts budžeta, un tas bija liels atbalsts nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajiem zemniekiem,” stāsta M.Roze.
Turpmāk vien atliekot tikai pats mazumiņš – vienoties ar valdību un koalīcijas partijām par finansējuma mehānismu 2004. gadam, lai spētu zemniekiem dot tos resursus, ko pieļauj ES noteikumi, lai visi kopā spētu “paņemt” naudu, kas mums pienākas no ES.
Ministrs noliedz, ka gads bijis viegls, jo ik pa brīdim nozari satricinājušas dažādas problēmas – te cukura krīze, te cūku karš un piena produktu ražotāju un pārstrādātāju konflikts. Taču kopumā 2003. gads ES zīmē M.Rozes skatījumā bijis stabils.
Ministrs arī uzskata, ka valsts uzdevums šajā gadā būs sniegt maksimāli iespējamo atbalstu ražotājiem. Liela nozīme būs pašu zemnieku sadarbībai – kooperācijai, tirgus interešu un nozares vispārīgo interešu aizstāvībai un pārstāvniecībai, zemnieku sadarbībai ar ministriju. ZM valda cerīgs noskaņojums, ka 2004. gads mums atnesīs stabilu ekonomisko augšupeju un mūsu pirmais gads ES būs veiksmīgs.
Gada posts – laika apstākļi
Protams, pērn bijušas nopietnas problēmas, un tās lauku saimnieki tik drīz nespēj izdzēst no atmiņas. Uz jautājumu par pērnā gada lielāko neveiksmi lauksaimniecībā Jelgavas rajona zemnieki ir teju vai vienisprātis, ka tie bijuši laika apstākļi – postošās salnas aprīlī un nemitīgās lietavas ražas laikā augustā. Diemžēl laika apstākļus nevienam nav lemts ne mainīt, ne arī paredzēt krietni uz priekšu, tādēļ zemnieku sūtība ir riskēt un paļauties uz Dievu. Viens mūsu aptaujātais rajona lauksaimnieks tā arī sacīja, ka ar visu sirdi ticot Dievam, viņā mītot cerība, ka tas palīdzēs arī lauksaimniecībā un priekšā mums stāv ražīgs gads.
Vēl kāds lauku uzņēmējs par pērnā gada priecīgāko vēsti uzskata to, ka vairāk vai mazāk visi konflikti atrisināti veiksmīgi, uzklausot un rūpīgi izvērtējot visu ieinteresēto pušu viedokļus.
Dažiem gan gaišo cerību staru uz ilgu laiku aptumšojuši tie paši augusta negaisa mākoņi, tādēļ neko priecīgu pērnajā gadā savā nozarē viņi nesaskata.
Savukārt lielu daļu laucinieku priecē pagājušā rudens referenduma par iestāšanos ES rezultāti.
Par 2003. gada kultūraugu zemniekiem labpaticies nodēvēt rapsi. Lai arī lielu daļu rapša graudiņu Zemgalē “nokūla” stiprais vējš, tas auga griezdamies un nepievīla augkopju cerības.
Atliek vien novēlēt zemniekiem saglabāt optimismu un, kāpjot pāri neveiksmēm, nākotni saredzēt gaišu un daudzkrāsainu!
