Nauda nav nekas, un manta ir vien pupu mizas.
Nauda nav nekas, un manta ir vien pupu mizas. Tikai vara ir absolūta vērtība. Ja kāds tiek pie teikšanas pār citiem, tad it kā paši no sevis uzrodas gan daži miljoni kabatas naudas, gan vairākas savrupmājas ekskluzīvu ainavu ieskāvumā. Savukārt mājām apkārt – kalti žogi, pagalmos un dārzos – no satelītiem vadāmas laistīšanas un augu mēslošanas iekārtas, bet pašās portatīvajās pilīs visādi nieki un grabuļi daudzu mersedesu vērtībā. Pajautājiet vien daudzajiem pašreizējiem un ekspolitiķiem, vai viņiem rūp iespēja papildināt ģimenes budžetu par dažiem simtiem latu! Tikai patoloģiski skopākie apgalvos, ka tāda nauda viņiem kaut ko tiešām nozīmē. Pārējie labākajā gadījumā atņurdēs, citēdami seno romiešu senatoru frāzi: “Ērgļi mušas neķer…”
Suvorovs esot teicis, ka slikts tas kareivis, kas mugursomā nenēsājot ģenerāļa epoletes vai vismaz sapni par tām. Tikpat droši var sacīt, ka nav īsti gudrs tas kabatzaglis, kas nesapņotu kļūt par valsts izlaupītāju. Taču šādas iespējas no debesīm nekrīt, visam laikus jāsagatavo augsne.
Mūsu valstī visdrošākais ceļš uz panākumiem un varu ir lobēšana. Uzņēmējiem, lielajiem lauksaimniekiem, tirgotājiem jau sen ir savi lobiji parlamentā un valdībā. Arī garnadži nepūlējās velti, izgudrojot velosipēdu, bet lēnām un pacietīgi brida jau iestaigāto taku, vēlēšanās balsodami par viņu intereses respektējošiem politiķiem. Un tikai tagad, pagājušajā nedēļā, viņi plūkuši pirmos savu diplomātisko pūliņu augļus. Tie gan nav galvu reibinoši (atcerēsimies, ka arī Rīga netika uzbūvēta vienā paņēmienā), tomēr gana daudzsološi: izdarot grozījumus Krimināllikumā, Saeimas deputāti “aizmirsa” tos attiecināt un fiksēt arī citos normatīvajos aktos. Ar to pavērta sprauga uz garnadžu biznesa veiksmīgu attīstību: saskaņā ar politiķu aktivitātēm tagad radīta situācija, kurā ikviens kabatzaglis ir tiesīgs palikt krimināli nesodīts, ja no līdzpilsoņiem piesavinājies summu, kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, tas ir, 80 latu. Respektīvi, ir saņemta Saeimas svētība zagt, teiksim, par summu Ls 79,99. Tas ir milzīgs garnadžu lobiju panākums.
Tiesa, daļa politisko oponentu mēģina iebilst, ka notikusi kārtējā negribētā politiķu kļūda, tomēr viņu vārgie šļupsti neiztur kritiku: vairāk nekā gadu bijusi pie teikšanas, pašreizējā Saeima vienkārši nedrīkst sevi vairs uzskatīt pa nepieredzējušu. Arī “kļūdīšanos” limits sen izsmelts (dažāda kalibra ķibeļu pašreizējiem deputātiem bijis vai tik, cik zvaigžņu debesīs). Tiesa, līdz šim no tām beidzamajā brīdī mēģināts izķepuroties (“smagākais” drauds bija referenduma izgāšana par iestāšanos ES pērn septembrī). Kabatzagļu nelabvēļi arī pašreizējā situācijā mēģina saglābt glābjamo. Taču visas pazīmes liecina, ka garnadžu dzīres, apmazgājot panākumus, turpināsies samērā ilgi: mūsu Saeimai jau tā nesamērīgi daudz laika prasa jebkādu ziepju savārīšana, kur nu vēl to novēršana!
Pats ātrākais, ko tagad varētu darīt, būtu lūgt Latvijas Banku nodrukāt un apgrozībā laist naudas zīmi ar nominālo vērtību 80 latu. Tikai tādā gadījumā līdzpilsoņi, ja arī nebūs gluži pasargāti no gramšļiem, tad tomēr varēs būt puslīdz droši par to, ka garpirkstniekus varēs saukt pie kriminālatbildības. Diemžēl līdz tam tikai ikviens pats var būt sava naudasmaka sargātājs: neturiet tajā mazāk par 80 latiem (zaglis jau steigā nepārskaitīs un atlikumu neizdos)! Tikai tādā gadījumā varēsiet meklēt palīdzību policijā. Citādi likumsargi drīkst jūsu vaimanas ignorēt – pavisam likumīgi. Tostarp garnadži savu ietekmi noteikti turpinās stiprināt. Kālab ne, ja viņiem ir tik stipra politiskā aizmugure?
