Ikrīta ziņas mūs arvien no jauna «pārsteidz» par ASV nacionālās valūtas dolāra arvien zemāko lejupslīdi: gadu miju tas sagaidīja panīcis, kaut gan pasaules lielākās biržas baudīja brīvdienas.
Ikrīta ziņas mūs arvien no jauna “pārsteidz” par ASV nacionālās valūtas dolāra (USD) arvien zemāko lejupslīdi: gadu miju tas sagaidīja panīcis, kaut gan pasaules lielākās biržas baudīja brīvdienas. Arī jaunais gads nepiepildīja optimistu cerības attiecībā uz “pasaules stabilāko naudu”. Tās kurss turpina zaudēt vērtību attiecībā pret Eiropas Savienības valūtu eiro, kura vērtība savukārt trijos beidzamajos mēnešos palielinājās par 13 procentiem. Tieši šis lēciens speciālistu aprindās tiek skaidrots ar pašu Amerikas Savienoto Valstu ieinteresētību dolāra pavājināšanā. Un, ja tā, tad “pārsteigums” vairs nav nekāds pārsteigums, bet gan sava veida katalizators, ar kuru jārēķinās, prognozējot turpmākās norises.
Pirmā jaungada darba nedēļa pasaules tirgū nāca ar jaunu USD kritumu, un pirmdienas rītā Latvijas Bankā dolāra vērtība bija pielīdzināta vairs tikai 0,535 latiem. Konsekventi zaudēdama svarā pērn, amerikāņu valūta, visticamāk, turpinās kritienu arī šajā gadā, jo jau kopš gadu mijas tās vērtība samazinājusies gandrīz par santīmu, un valūtas speciālisti uzskata, ka kritums var turpināties.
Starptautisko analītiķu prognozes 2004. gadam kopumā neliecina par labu amerikāņu naudiņai. Starptautiskais valūtas fonds (SVF) izplatījis ziņojumu, kurā eksperti lēš: dolāra vērtība var kristies vēl pat par 10 līdz 20 procentiem. Tādu attīstības scenāriju diktē ievērojams ASV tekošā konta pasīvais saldo un budžeta deficīts.
Amerikāņu novērotāji uzskata, ka 2004. gadā un šīs valsts prezidenta priekšvēlēšanu laikā netiks ieviesti nekādi papildu drastiski valūtas aizsardzības pasākumi. Tas būtu kaitīgi no politiskā viedokļa. Turklāt lielākās amerikāņu kompānijas var vienīgi iegūt no tā, ka nacionālā valūta kļūst vēl vājāka (atcerēsimies, kā lielāko uzņēmēju kabatas piepildīja deviņdesmito gadu finanšu haoss mūsu pašu valstī). Bet tas savukārt nozīmē, ka Džordža Buša administrācijai nav intereses gluži lieki piepūlēties, lai stiprinātu dolāru! Citiem vārdiem: jo sliktāk, jo labāk.
Šajā sakarā finansistu aprindās jau skan prognozes attiecībā uz to, cik zems dolāra kritiens paredzams jau tuvākajā nākotnē.
Pagājušās nedēļas beigās tā kurss attiecībā pret eiro nokrita līdz 1,28. Sākot ar pagājušā gada novembra beigām, USD kurss attiecībā pret eirovalūtu samazinājās gandrīz par deviņiem procentiem. Savukārt eiro konsekventi pieņemas spēkā. Pat, ja tā vērtības kāpuma tempi paliks līdzšinējie, jau janvāra otrās dekādes, tas ir, šīs nedēļas beigās par vienu eiro vajadzēs maksāt 1,3 ASV dolārus.
Tostarp nepalielinās arī ārvalstu investoru uzticība ASV ekonomikai – pat neņemot vērā ekonomiskās attīstības tempus šai valstī un 45 gadu laikā viszemākās procentu likmes. Investori labprātāk iegulda līdzekļus nevis valūtā – dolāros vai eiro –, bet gan izejvielās: pērnā gada laikā kāpušas gandrīz visu krāsaino un retzemju metālu cenas, bet šā gada sākumā atjaunojās cenu kāpums naftai. Tomēr, jo mazāk vērts būs dolārs, jo pievilcīgāka kļūs amerikāņu aktīvu vērtība. Jo vairāk tādēļ, ka sāksies noklausīšanās vairākās skandalozās tiesas prāvās, kuru rezultātā ASV varēs sev radīt tādas valsts tēlu, kas cīnās ar vārgulīgām un samērā nekrietnām kompānijām. Savukārt eiro zonā pagaidām vēl tikai kāpina apgriezienus histērija ap itāļu korporāciju “Parmalat”.
Mūs, Latvijas vienkāršos mirstīgos, pasaules lielāko valūtu svārstības tomēr praktiski neietekmē – ja vien nesaņemam algu vai samaksu par pārdoto produkciju dolāros.
