Lai gan privātmāju būvniecība ar katru gadu vairāk pieņemas spēkā, tomēr šis gads varētu ieiet vēsturē ar to, ka Jelgavā un tuvākajā apkārtnē tā izvērsīsies vēl jūtamāk.
Lai gan privātmāju būvniecība ar katru gadu vairāk pieņemas spēkā, tomēr šis gads varētu ieiet vēsturē ar to, ka Jelgavā un tuvākajā apkārtnē tā izvērsīsies vēl jūtamāk. Interesi par individuālo māju projektiem izrādījusi virkne būvfirmu un ar nekustamo īpašumu saistītu uzņēmumu.
Privātmāju ciemata projekts top posmā starp Ozolniekiem un Jelgavu, somu ēku ciematiņš būšot Vītoliņos. Arī vairākos pilsētas rajonos gan Rīgas, gan Dobeles, gan citos virzienos solās tapt vesela virkne māju grupu. Labu laiku privātmājas pārdošanai būvē “Jaunā paaudze”, Vasarsvētku draudze, kā darbaspēku izmantojot galvenokārt tos draudzes locekļus, kas palikuši bez darba.
Pilsētas Būvvaldes būvinspektore Natālija Ļubina apliecina, ka līdz ar nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanos un cenu celšanos būvnieku interese ir būtiski palielinājusies. Tiek lēsts, ka tapuši projekti vismaz simts individuālo māju celtniecībai. Cik tie būs veiksmīgi, rādīs laiks.
Nodrošina darbu strādniekiem
SIA “Novators” sākusi būvēt rindveida privātmājas Filozofu ielas sākumā. Uzņēmuma pārvaldnieks Ivans Bergmanis stāsta, ka pašu finansētu objektu būvniecība tālākrealizācijai ir viens no veidiem, kā celtniekiem nodrošināt darbu apstākļos, kad nav pietiekami daudz pasūtījumu. Līdz šim gan privātmāju būvniecība nav bijusi izdevīga, taču līdz ar nekustamā īpašuma cenu kāpumu situācija ir mainījusies. Privātmāju būvēšana izvēlēta arī tāpēc, ka cilvēki tomēr grib vairāk norobežoties un visi, kas vien var atļauties, dod priekšroku mājai, nevis dzīvoklim.
Zemes iegādei un māju būvniecībai ņemts kredīts. Filozofu ielā taps četras ar gāzi apkurināmas pusotra stāva kotedžas tipa ēkas ar 150 – 160 kvadrātmetru lielu garāžu. Tā kā zemes gabals ir izstiepts, tās projektētas rindā. Potenciālajiem pircējiem jārēķinās, ka piegulošā zemes platība nebūs liela. Tā kā būvfirma orientējas uz vispārējiem celtniecības darbiem, iekšējā apdare būs nākamo īpašnieku ziņā. I.Bergmanis pagaidām atturas nosaukt cenu, par kādu mājas plānots pārdot – to rādīšot situācija. Firma iegādājusies zemes gabalu 2. līnijā, kam top detālplānojums. Arī šo platību paredzēts izmantot privātmāju celtniecībai. Tur varētu uzbūvēt 30 – 50 māju.
Iekšdarbi jāizpilda pircējiem
Šogad septiņas ekonomiskās vienstāva mājas ar 600 kvadrātmetru lielu zemi pārdošanai taps Ganību ielā. Pie 4. līnijas būvēs četras divstāvu mājas, kur piegulošā zemes platība būs ap 1 000 kvadrātmetru. Būvdarbus izpildīs nekustamā īpašuma SIA “JOS”. Tā turpina sarunas vēl par divu zemes gabalu apbūvi Jelgavā. SIA pārstāvis Jolants Matusēvičs stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem, piedaloties daudzu Rīgai piegulošo privātmāju ciematu būvē un izveidē, ir uzkrāta vērtīga pieredze. Tomēr Jelgavā tā nebūvēšot veselus ciematus. Lai rajons iegūtu savu seju, ēkas būs nosacīti līdzīgas, taču nākamie īpašnieki varēs veidot arī ko savdabīgu. Kā mūsdienās pieņemts, klientiem tiks piedāvāts mājas karkass, kuram pievadītas visas komunikācijas. Nākamo īpašnieku ziņā būs gan apkures radiatoru un sanitāro mezglu uzstādīšana, gan iekšējā apdare, gan logu izvēle. Vienstāva māja kopā ar zemi varētu maksāt ap 25 tūkstošiem latu, bet divstāvu – par 20 tūkstošiem dārgāk. Pašlaik diviem namiem pie 4. līnijas īpašnieki jau esot atrasti, viņi izteikuši arī savas vēlmes par karkasa materiāliem. “LOS” mājas būvēs no “Aeroc” blokiem ar koka pārsegumu, jumta segumam izvēlēti bitumena šindeļi. Firma apsver iespēju izmantot arī Līvānos ražotos keramikas blokus. Uz jautājumu par riskiem, J.Matusēvičs atbild, ka projektā tādu nav, jo apjomi nav lieli un orientācija ir uz mazajām ekonomiskajām mājām. Ap 200 kvadrātmetru lielām ēkām, ko nevar uzbūvēt bez 60 tūkstošiem latu, noiets būtu krietni ierobežotāks.
Par saviem plusiem “JOS” uzskata garantijas inženierkomunikācijām, ko firma spēj piedāvāt atšķirībā no dažām citām brigādēm, kur nodarbināti cilvēki, kuri bijuši bez darba un kuriem nav nepieciešamo iemaņu. Protams, būvniecības izmaksas varētu ietekmēt eiro kursa kāpums, kas palielinās būvmateriālu cenu. Būvnieki rēķinās, ka galvenie māju pircēji būs jelgavnieki, kas strādā Rīgā un mēnesī var atļauties atmaksāt 200 – 300 latu lielu kredītu.
Orientētas uz Rīgā strādājošajiem
Līdzīgās domās par topošo māju pircēju loku ir arī nekustamā īpašuma mākleri. “Protams, pirkt māju būtu ar mieru ikviens dzīvokļa iemītnieks, bet cik pilsētnieku to var atļauties?” prāto Aivars Kalniņš no “Jēkaba”. Par cenu ziņā pieejamāko variantu viņš atzīst somu mājas, ko varētu iegādāties par 19 – 20 tūkstošiem latu, neskaitot zemes cenu. Keramzītbetona ēku lētāk par 30 tūkstošiem latu neizdosies uzcelt. Somu mājas Valgundes pagasta Vītoliņos celt grasās Rīgas firma. Uzņēmumam ir pieredze, garantijas. Tiesa, koka karkasu ēkas pircējam jārēķinās ar tās kalpošanas ilgumu. Acīmredzot, lai nodrošinātu pieejamu cenu, par atrašanās vietu tika izvēlēts piepilsētas pagasts, nevis pilsēta. Tiesa, arī laukos zemes cena ir cēlusies un šī tendence saglabāsies. Skaistā vietā ūdens tuvumā ar labu infrastruktūru kvadrātmetrs zemes maksā 50 santīmu. Apbūvei ir pieprasīta zeme 20 kilometru robežās no pilsētas. Mājas šādā attālumā pērk visvairāk, un vislielākais pieprasījums ir Rīgas virzienā.
Kopumā gaidāmo privātmāju piedāvājuma palielināšanos nekustamā īpašuma speciālisti vērtē kā īpatnēju situāciju un pagaidām prognozes nekonkretizē. Pieprasījums pēc privātmājām aug. Aug arī zemes vērtība. Tomēr 30 – 40 – 50 un vairāk tūkstošu vērtas mājas jelgavniekiem nav pa kabatai. Bet par 20 tūkstošiem iznāk tikai koka karkasa māja. Jelgavnieku algas piemērotas septiņus līdz desmit tūkstošus latu vērtu māju iegādei. Tiesa, tādas vairs tikpat kā nav nopērkamas vai ir nolietotas, tātad riskantas. Arī liela daļa Rīgā strādājošo jelgavnieku savus mitekļus jau izvēlējušies, bet nav zināms, vai pārējie būs aktīvi piedāvājuma izmantotāji. Iespējams, savu māju Jelgavā varētu izvēlēties rīdzinieki. Taču gaidāmais degvielas cenu kāpums tālāko un lētāko māju meklētājus varētu rosināt savas ieceres pārrēķināt. Turklāt jau tagad, maksimuma stundās no Jelgavas iebraucot Rīgā, veidojas pamatīgi sastrēgumi.
Katrs cenšas nopelnīt
Kā jebkurā darījumā, arī būvnieki cenšas vairāk nopelnīt. Pirmās brigādes, kas pirms dažiem gadiem sāka būvēt mājas pārdošanai, ieguva no zemes cenas starpības. Bijuši gadījumi, kad zemi pilsētā izdevies iegādāties par pieciem santīmiem kvadrātmetrā, bet pēc mājas uzcelšanas tā realizēta par tūkstoš reižu lielāku cenu. Tiesa, tagad šie paši zemes īpašnieki par brīvo apbūvei domāto platību prasa piecus latus kvadrātmetrā. Cenšanās nopelnīt uz zemes rēķina, protams, saglabājas, iespējas to iegādāties lētāk par tirgus cenu ir sarukušas. Dažviet pilsētā, piemēram, Miezītes ceļā, esot prasīti pat astoņi lati par kvadrātmetru.
Būvnieki joprojām cenšas nopelnīt, izmantojot lietotus būvmateriālus. Arī uz Jelgavu ceļo ķieģeļi no Gardenē jauktajām mājām un atsevišķām pilsētā un tuvējos pagastos nojauktajām piebūvēm. Vienstāva mājai no tā, ka tajā ķieģeļa vietā iebūvēts pusķieģelis, nekas slikts nenotiks, bet celtniekiem – peļņa garantēta. Bet citādi – būvmateriāli maksā tik, cik maksā.
