Laikā, kad no daža vēlīna gadu mijas atskaņu garā ieturēta sarīkojuma atvadās pēdējie viesi Ziemasssvētku vecīšu tērpos, vārdadienu svin Raiti, Roberti un Robertas.
Laikā, kad no daža vēlīna gadu mijas atskaņu garā ieturēta sarīkojuma atvadās pēdējie viesi Ziemasssvētku vecīšu tērpos, vārdadienu svin Raiti, Roberti un Robertas.
Kultūras un izklaides sarīkojumu organizēšana Raita Krūmiņa profesija ir jau vairāk nekā 20 gadu. Trīspadsmit viņš vada Ozolnieku tautas namu. Bet teātra vidi par savējo viņš dēvē kopš mazotnes (režisori, kā zināms, ir gan gaviļnieka brālis Agris, gan tēvs Guntis Krūmiņš), un Raita aktieriskās dotības radušas dažādas izpausmes – no lomām Ādolfa Alunāna Jelgavas Jaunā teātra izrādēs līdz diskotēku un citu sarīkojumu vadīšanai.
Ja vārdā ietvertais raitums nozīmē kustīgumu, Raitis atzīst, ka dzīvo ciešā saskaņā ar savu vārdu. Kustība viņam nozīmē darbu, kas prasa vienlaicīgu iejušanos vairākās lomās, piemēram, būt gan sarīkojuma organizatoram, gan sejai un daudzos sīkumus pārzinātspējīgam tautas nama vadītājam.
Kustībā starp dažādajiem darba pienākumiem teātra spēlēšanai ar laiku atlicis arvien mazāk vaļas, taču tā arvien atradusies sarīkojumu vadīšanai, iejūtoties Ziemassvētku vecīša “ādā”. Raitis to sauc gan par “biznesa nišu”, gan nozīmīgu savas dzīves daļu.
Raita jaunāko “maskubērnu” vidū ir rūķis, pingvīnu pāris un “pastarītis” – pēc skata labsirdīga būtne, pa daļai līdzīga alnim, pa daļai briedim, vai arī trollītim Muminam, kas jelgavniekus priecēja pilsētas galvenās egles aizdegšanā.
Izstrādātības ziņā tēli ne ar ko neatpaliek no tiem, ko izmanto, piemēram, Rīgas “leļļinieki”. Savu saimi Raitis tā arī nodēvējis – par Jelgavas Masku teātri un šovasar sola pirmo iestudējumu, kurā maskas darbosies pašas savā izrādē – ar mūziku, sižetu un visu pārējo, kas tādam patstāvīgam iestudējumam piederas.
Nākamais “maskubērns” būšot neordinārs, Raita vārdiem, “nedaudz šīzīgs” Ziemassvētku vecītis, kas no “klasiskajiem tautasbrāļiem” atšķiršoties ar netradicionālām ķermeņa formām un savām divdesmit mazām kabatiņām, kurās glabāšoties visādi nieki. Savukārt drīzajos Ledus svētkos Raitis iecerējis visu Jelgavas Ziemassvētku vecīšu atvadīšanos no sezonas: ap divdesmit bārdaiņu teiks runu, iespējams, kopīgi nodziedās kādu dziesmu, pēc tam visi varētu sakāpt kokakolas mašīnā un aizbraukt.
