«Mūsu dāvanas nav mērāmas naudas izteiksmē, bet gan to cilvēku labajās sirdīs, kas atsaucās aicinājumam palīdzēt un iepriecināt,» tā mēs, «Ziņu» darbinieki, ierodoties Elejas bērnunamā, uzrunājām tās iemītniekus.
“Mūsu dāvanas nav mērāmas naudas izteiksmē, bet gan to cilvēku labajās sirdīs, kas atsaucās aicinājumam palīdzēt un iepriecināt,” tā mēs, “Ziņu” darbinieki, ierodoties Elejas bērnunamā, uzrunājām tās iemītniekus – lielos un mazos audzēkņus, viņu audzinātājus un darbiniekus.
Pateicoties mūsu lasītāju – pilsētnieku un rajona iedzīvotāju – sirsnībai un atsaucībai, dodoties ceļā uz Eleju, jutāmies kā īsti Ziemassvētku vecīši. Un droši varam apgalvot – gaidīti.
Paldies, ka sadzirdējāt!
Akcijas dalībnieku atsaucība bija tik liela, ka sākumā bažījāmies, vai visām dāvanām – pašu darinātām, skapī un grāmatu plauktā atrastām, adītām, šūtām vai veikalos iegādātām, skaisti iesaiņotām un kastēs iepakotām – pietiks vietas divās redakcijas mašīnās. Dāvanām pietika, tikai paši gan ar pūlēm iespraucāmies.
Akcijas laikā redakcijā ieradās vairāk nekā piecdesmit ziedotāju – privātie un firmu pārstāvji. Tā kā daudzi nevēlējās publicitāti un nekādi nebija pierunājami avīzei nosaukt savu vārdu, nolēmām, ka šoreiz labdarus neminēsim, un elejniekiem tā arī pateicām – vedam dāvanas no “Ziņu” veidotājiem un lasītājiem.
Akcijas laikā uzklausījām dažādus viedokļus, tostarp arī skeptiskas piezīmes par to, ka, raugi, šajos laikos bērnunamu audzēkņi ir nodrošināti ar visu nepieciešamo un ka viņiem nekā netrūkst. Vai, piemēram, to, ka mūsu sarūpētās dāvanas bērni diezin vai novērtēs.
Par spīti visam, uz Eleju devāmies optimisma pilni. Izrādījās, ka ar tik lielu dāvanu sūtījumu un sveicieniem elejniekus esam pārsteiguši. Viņi atzina, ka tik vērienīga akcija šeit notiekot pirmo reizi. Pie ēkas mūs sagaidīja mājturības skolotāja Valentīna Bukovska. Izkraušanas darbos ātri bijām ieguvuši naskus palīgus – vietējos puišus.
Bez vecākiem, bet ne brīvi
Elejas bērnunams pastāv jau divdesmit gadu, un pašlaik tajā uzturas sešdesmit bērnu. Desmit no viņiem mūsu apciemojuma laikā kopā ar direktori Gaļinu Galviņu vēl atradās ASV, kur Ziemassvētku brīvdienas pavadīja pie krustvecākiem. Kamēr bērni aplūkoja atvestās dāvanas, mēs kopā ar audzinātājām par viņu ikdienu tērzējām pie kafijas tases.
Lielākajai daļai no bērnunama audzēkņu ir dzīvi vecāki, kas dažādu iemeslu dēļ nav spējīgi pilnvērtīgi rūpēties par savām atvasēm. Visbiežāk minētais šķērslis vecāku pienākumu pildīšanai ir bezdarbs, slikti sociālie apstākļi un diemžēl nereti grādīgais. Izrādās, bērnunamā dzīvo tikai ap desmit bāreņu, bet pārējie uz ilgāku vai īsāku laika sprīdi tur raduši patvērumu. Arī tie, kas ikdienā cietuši no vecāku pāridarījumiem un, pēc audzinātāju stāstītā, savā neilgajā pieredzē bērnu acīm dzīvi skatījuši ne no tās jaukākās puses. Vecākajiem bērnunama audzēkņiem pašlaik ir divdesmit gadu, bet jaunākajai – Signei, kas bērnunamā atrodas jau divus mēnešus, – tikai astoņi mēneši. Desmit jauniešu apgūst kādu profesiju, vairāki mācās vidusskolā, bet divas meitenes studē augstskolā. Mācības augstskolā finansiāli atbalsta ārzemju sponsori.
Daudzi bērni brīvdienās ir tiesīgi doties pie vecākiem, taču tikai retais mājās uzkavējas ilgāk par divām dienām. Parasti viņi diezgan ātri atgriežas. Audzinātājas uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka bērnunamā visi cenšas uzturēt ģimeniskas attiecības, ko nevarētu teikt par bērnu bioloģiskajām ģimenēm.
Audzinātājas, ko bērni mīļi dēvē par audzītēm, Janīna Bobriševa, Larisa Pečovistaja, Jeļena Kozlovskaja stāsta, ka arī tie, kas aiziet patstāvīgajā dzīvē, ir bieži ciemiņi bērnunamā. Kā pedagoģe un audzinātāja Elejas bērnunamā atgriezusies bijusī audzēkne Tatjana Barskova.
Dzīvo, mācās un atpūšas
Bērnunama iemītnieki ir sadalīti piecās vecuma grupās. Katrai ir savas telpas – atsevišķas guļamistabas diviem cilvēkiem un kopīgā dzīvojamā istaba, kur bērni spēlējas, lasa, skatās televizoru, kopā ar savām audzinātājām mācās.
Elejnieki ar lepnumu stāsta par pārmaiņām bērnunama ēkā. Par valsts piešķirtajiem līdzekļiem pilnībā nomainīta kanalizācijas sistēma, izremontētas vairākas grupu telpas.
No mācībām brīvajā laikā bērni var nodarboties dažādos rokdarbu pulciņos – šūt, mācīties gatavot. Katru gadu tiek rīkotas modes skates, kurās audzēkņi var parādīt savu šūšanas, pāršūšanas un apģērba kombinēšanas prasmi.
Mājiniekiem par dāvanām liels prieks
Namamātes izteica milzīgu prieku un pateicību par dāvātajām grāmatām, kas turpmāk mājos pašu izveidotajā bibliotēkā. Grāmatu krātuvē pašlaik ir ap 1000 izdevumu, taču bērnunama darbinieki atzīst, ka vēl joprojām bibliotēkā trūkst latviešu folkloras grāmatu (tautasdziesmu, mīklu), klasiskās literatūras. Gan bērni, gan audzinātājas priecājās arī par atvestajām audiokasetēm ar mūzikas ierakstiem, ko nama iemītnieki brīvajā laikā labprāt klausoties.
Jāatzīst, ka nedaudz apmulsuši bijām par dāvanu sadali. Pareizāk sakot, nekādas sadales nebija. Taču audzinātājas mūs nomierināja, sacīdamas, ka bērni paši sev izvēlas apģērbu. Nekas nevienam netiekot uzspiests. Mājinieki tūlīt ķērās pie dāvanu izsaiņošanas, apskates, novērtēšanas. Sākumā bijām nobažījušies, vai tik viņiem neradīsies domstarpības, taču tūlīt pat nomierinājāmies. Grupiņas telpa, kurā viesojāmies, uz brīdi pārvērtās par tirdziņu, kur pielaiko, skatās un piedāvā. Lielākie drēbes un apavus piemeklēja mazākajiem. Tūlīt tika liktas lietā galda spēles un lego kluči. Rosība ap dāvanu kastēm atgādināja draudzīgu jampadraci, pēc kura mantas kārtīgi tika sakārtotas. Par to parūpējās vecākās meitenes.
Atvadoties šķita, ka ar elejniekiem pazīstami esam jau sen – tik sirsnīga bija uzņemšana. Apskāvāmies, sabučojāmies, uzklausījām pateicības vārdus, kas domāti jums, Ziemassvētku akcijas dalībniekiem.
Prieku un saviļņojuma asaras mājās pārvedām arī mēs, “Ziņu” darbinieki. Prieku un pateicību. Par to, ka neesat vienaldzīgi.
Ar pašu ceptām piparkūkām
Zaļenieku pagasta uzņēmēja Smuidra Berķīte vietējiem ļaudīm pazīstama kā ļoti rūpīga, labestīga un vienmēr izpalīdzīga. Viņa nebija malā stāvētāja arī “Ziņu” organizētajā labdarības akcijā Elejas bērnunamam un pasākumā iesaistīja visus SIA “S Magone” darbiniekus.
Smuidras kundzi Zaļeniekos mēdz saukt par tādu kā labo gariņu. Jau vairākus gadus viņa ar aizokeāna paziņu palīdzību pagasta ļaudīm, kuriem dzīvē klājas grūtāk, sarūpē apģērbu un dažādas sadzīvē vajadzīgas lietas. Reti kurš pagasta pasākums notiek bez Smuidras kundzes, viņa arvien rūpējas, lai viesiem pietiktu viņas pavāru un konditoru sarūpētā cienasta.
“Ziņas” nemeklēja Smuidras kundzi, viņa pati atnāca uz redakciju, jo ļoti gribēja iepriecināt Elejas bērnunama bērnus. Šādu uzņēmējas vēlmi var saprast: jau pusotru gadu Smuidras kundzes uzņēmumā strādā Jautrīte Bāriņa, viņa ar savu māsu līdz pat pilngadībai dzīvojušas Elejas bērnunamā. Jautrīte Jelgavā absolvējusi Amatu skolu, kur izmācījusies par pavāri un apguvusi prasmes konditorejā. Pēc pilngadības sasniegšanas meitene atgriezās Zaļeniekos, kur labprāt pieņēma pagasta piešķirto dzīvokli un sāka savu – patstāvīgo lielo dzīvi. Un tieši Smuidra Berķīte meitenei deva iespēju strādāt un pašai pelnīt.
Tā Jautrīte “Magonē” sāka cept pīrāgus, cepumus, svētku kliņģerus un gardas kūkas. “Viņai ir konditores talants, un es esmu ļoti apmierināta ar Jautrītes darbu,” atzīst uzņēmēja.
Līdz ar “Ziņām” uz Eleju brauca arī Smuidras kundze un Jautrīte, viņa paguva mājās apciemot savu audzinātāju un satikties ar draudzenēm. Jaunā konditore bija parūpējusies par svētku galdu, uz kura smaržoja viņas ceptie pīrāgi, brīnišķīgas piparkūkas un gards kliņģeris. “Es ļoti gribēju parādīt Elejas bērniem, ka Jautrīte ir labs paraugs, kā pēc bērnunama var uzsākt patstāvīgu dzīvi, veiksmīgi strādāt un nākotnē sasniegt savus mērķus, ja vien pats to vēlas,” skaidro Smuidra Berķīte.
Bērniem tika arī kastes ar SIA “S Magone” sarūpētām konfektēm, mandarīniem un citiem gardumiem. No Zaļeniekiem vēl bija atceļojušas vairākas lielas un noslēpumainas kastes – sveiciens no Smuidras kundzes uzņēmuma darbiniekiem. Tajās bija viņu dāvanas – sākot no skaistām rotaļlietām, apģērbiem un beidzot ar istabas čībām, jaunu gultasveļu, rotaslietiņām un daudzām citām noderīgām mantām.
Svētki bija visiem, kā saņēmējiem, tā dāvinātājiem. Un mēs ticam, ka katrs, kas piedalījās “Ziņu” lasītāju labdarības akcijā, dziļi sirdī sajuta to pašu prieku, kas staroja mazo elejnieku actiņās.
***
Dāvanas saņem arī Jelgavas bērni
Ziemassvētku labdarības akcijā daudzi cilvēki un organizācijas ziedoja Jelgavas bērnunamam. Tā direktore Maija Neilande stāsta, ka pirmssvētku laikā saņēmuši dāvanas gan no iedzīvotājiem, gan no firmām un organizācijām. Jelgavas Rotari kluba pārstāvji uz Jelgavas bērnunamu nogādāja jaunas grāmatas, rotaļlietas. Bērni savā īpašumā ieguva žurnālu “Cosmopolitan”, “S” un “Dambo” gada abonementu, kāda Jelgavas 1. ģimnāzijas klase saviem vienaudžiem nosūtīja saldumu paciņas. Dāvanā saņemts arī sporta inventārs. Pilsētnieki uz bērnunamu veda grāmatas, apģērbu un saldumus. Tāpat kā iepriekš, arī šogad veikals “Laimdota” Jelgavas bērnunama audzēkņiem pasniedza dāvanu karti 70 latu vērtībā parfimērijas iegādei.
Jelgavas Domes deputāts Andrejs Aleksejevs bērniem sagādāja iespēju apmeklēt svētku eglītes pasākumus Rīgas Kongresu namā.
