Forums «Kad mēs augām, tā gan nebija». Borracho: Kādreiz traki smējos par šo frāzi… Likās tik samākslota un kaitinoša.
Forums “Kad mēs augām, tā gan nebija”
Borracho: Kādreiz traki smējos par šo frāzi… Likās tik samākslota un kaitinoša. Šodien, lai arī skaļi nekad nesaku, tomēr arvien biežāk nodomāju tieši šos vārdus, turklāt bez nosodījuma, vienkārši ar tādu nelielu izbrīnu. Protams, stāsts ir par jauno paaudzi. Liekas, cik nu sen pats sēdēju 9. klases izlaidumā. Normāli puikas un meitenes ar kaut kādu nopietnu ideju par dzīvi (vismaz nelielu ievirzi), zinājām, ka jādomā par nākotni, jāizvēlas profesija vai vismaz interesējošā sfēra. Tas viss likās normāli – jāstrādā taču būs, ģimene vēlāk jāuztur… Šodien, parunājoties ar dažiem devītklasniekiem, tiešām žēl šo jauno cilvēku par nevērīgo un brīžam pat infantilo attieksmi pret dzīvi. Tā vien liekas, ka lielākās problēmas viņu dzīvē ir “vakar Fabrikā uzvarēja Sneiks, un kā viņš drīkstēja, jāuzvar bija Anmarijai, un vispār tagad man jāsavāc visa iekrātā pusdienu nauda un jānopērk “Zelta zivtiņa”, lai varētu “fiksi” sabalsot par otro, lai tikai viņai nav oranžais krekls jāvelk, citādi es to nepārdzīvošu” vai “kamēr nebūšu dabūjis zilu matu krāsu, skolā neceriet mani ieraudzīt – es taču nevaru visiem rādīties ar ataugušām matu saknēm citā krāsā”. Vajag pajautāt šiem jauniešiem, vai viņi zina, kas ir karš Irākā un aptuveni, kad tas bija. Kad pajautāju, vai kāds sekoja līdzi šiem notikumiem, no 12 cilvēkiem viens bija redzējis televīzijā un sekojis līdzi, savukārt pieci jaunieši pajautāja – kad tas bija? Mums to vēl nemācīja, turklāt, mums no tā ne silts, ne auksts – Irāka taču ir kaut kur starp Brazīliju un Singapūru. Un kāds cits apsauc šo jaunekli – stulbais, Irāka ir pie Kaukāza kalniem… Šī vienaldzība brīžiem šokē. Kur mēs tā nonāksim. Protams, viss jau varbūt būs kārtībā un pēc 15 gadiem šie jaunieši runās un teiks – ārprāts, kas notiek apkārt? Kur tādi bērni gadījušies? Kur tad šie rodas: izaug mums līdzās, mācās daudz ko no mums, aizgūst gan labās, gan sliktās īpašības, galvenokārt vienaldzību pret apkārt notiekošo. Varbūt nepieciešams pašiem padomāt par to, kā attiecamies pret dzīvi un sabiedrību?
www.zz.lv
