Laikam nebūs nevienas ministrijas, kurā pēc vadības maiņas nav ķērušies pie kārtējās nozares reformēšanas.
Laikam nebūs nevienas ministrijas, kurā pēc vadības maiņas nav ķērušies pie kārtējās nozares reformēšanas. Tomēr ir divas ministrijas – Veselības un Izglītības, kuru reformas sabiedrībā vienmēr izraisījušas visplašāko rezonansi. Un kā nu ne, ja šīs ir jomas, kurās ikviens no mums var būt īsts eksperts. Kurš gan nav bijis pacienta lomā, gājis skolā un kuram vēl nemācās pašu vai paziņu bērni! Skolotāji ir tikpat dažādi kā visa sabiedrība. Dažu labu nevajadzētu laist pāri skolas slieksnim, kaut arī viņam ir bakalaura un maģistra diplomi.
Nesen Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar kārtējo priekšlikumu pilnībā pārkārtot skolu pedagogu algu sistēmu. Pēdējā skolotāju algu sistēmas reforma notika samērā nesen, tikai šā mācību gada sākumā pabeigts trīs gadus ilgušais posms, kas samaksu skolotājiem palielināja līdz 145 latiem. Ieviestā sistēma ministrijas reformatorus vairs neapmierina. Pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un projekta izstrādātāju ieceres no šā gada 1. septembra skolu pedagogus paredzēts sadalīt piecās kvalifikācijas un atalgojuma kategorijās, kas paredz, ka pastāvēs pamatīgas algas atšķirības. Piemēram, pirmās kategorijas pedagogam par vienu slodzi paredzēta 145 latu alga, bet piektās – jau 350 latu.
Kopumā pedagogus pārstāvošās organizācijas piekrīt, ka līdzšinējā atalgojuma sistēma pilnībā nenodrošina samaksu par pedagoga darbu atbilstoši padarītajam. Taču arī jaunais projekts rada daudzus jautājumus. Un galvenais, pret ko iebilst paši skolotāji, ir nepietiekamā diskusija par piedāvātās reformas saturu.
Pirmkārt, līdz šim skolotāja pamatslodzi veidoja 21 darba stunda nedēļā, bet par stundām, kas bija atvēlētas mājasdarbu labošanai, ārpusklases darbam un tā tālāk, bija paredzētas piemaksas. Projektā plānots mācību slodzi mainīt līdz 40 stundām nedēļā, un tieši par to tiek lauzti šķēpi. Paši skolotāji uzskata, ka pašreizējā slodze 21 mācību stunda ir pietiekami normāla, lai paveiktu klasē (ja nav vairāk par 20 – 25 skolēniem) nepieciešamo. Tomēr pašreizējā samaksa ir tāda, ka par vienu slodzi naudas kaut cik normālai iztikai nepietiek, tāpēc skolotāji strādā pusotras un divas slodzes.
Otrkārt, nav līdz galam skaidrs, kādi būs kritēriji un paši vērtētāji, lai katram skolotājam piešķirtu attiecīgo kategoriju. Pašreiz 145 lati ir līdzvērtīgi augstākajai darba samaksai par slodzi. Tieši vērtēšanas kritērijos saredzamas lielas iespējamās nākotnes problēmas. Reformas projekts paredz, ka augstākās divas kategorijas varēs iegūt tikai 40 procentu no kopējā skolotāju skaita. Tas nozīmē, ka jau tagad tiek iestrādāta sistēma, kas nākotnē pieļauj situāciju, kad, lemjot par nākamās kategorijas piešķiršanu, var tikt ņemti vērā pavisam citi apsvērumi, nevis profesionālās zināšanas un spējas. Trešā kvalifikācijas kategorija pašreiz projektā paredz darba samaksu 192 latu apmērā. Tas nozīmē, ka faktiski skolotāji par savām 40 stundām saņems mazāk nekā pašreiz, strādājot papildus pamatslodzei. Kā jau minēts, tie būs algas griesti 60 procentiem skolotāju. Acīmredzams ir fakts, ka pašreiz piedāvātais reformu projekts ir pārāk “zaļš”, lai par to varētu uzsākt nopietnu diskusiju. Domājot tikai par atalgojuma sistēmas pārveidi, bet nepadomājot vienlaikus par mācību satura pārlūkošanu skolās, iegūsim tikai jaunu putru un priekšnoteikumus, lai skolotāji vienmēr būtu neapmierināti.
