Pirmajā Jelgavas pašvaldību sarunu raundā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru, pārliecinājāmies, cik vēl negatavi un dažādi ir pagastu vadītāju uzskati par novadu veidošanu Jelgavas rajonā.
Pirmajā Jelgavas pašvaldību sarunu raundā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru, pārliecinājāmies, cik vēl negatavi un dažādi ir pagastu vadītāju uzskati par novadu veidošanu Jelgavas rajonā. Žēl, ka rajonā tikai divas pašvaldības sapratušas un izmantojušas spēkā esošo administratīvi teritoriālās reformas likumu, kas noteica iespēju pašvaldībām apvienoties uz brīvprātības pamata, pēc saviem uzskatiem līdz gadu mijai. Rajonā ar 2003. gada 22. jūlija valdības lēmumu izveidots tikai Ozolnieku novads. Līdz ar to likums, ko pieņēma Saeima 1998. gadā, tagad aizstāv ministrijas viedokli, kas paredz pašvaldības apvienot līdz 2004. gada 30. novembrim – pēc atbildīgās ministrijas projektiem. Nekas neliedz pašvaldību lietu ministram pieņemt lēmumu, taču Ivars Gaters gatavs vēl sarunām, bet rajonā arvien laikam gaidām komandas. Uz sarunām bija uzaicināti arī pagastu deputāti. Ozolnieku novadu pārstāvēja visi 16 deputāti, kas pirms tam pieņēma lēmumu nepievienoties jaunizveidojamam Jelgavas novadam.
Kāpēc Ozolnieku novads nepiekrīt iekļauties jaunizveidojamajā Jelgavas novadā:
1) Ozolnieku novads izpildījis visas likumā noteiktās prasības un novadu izveidojis brīvprātīgi, saprotot, ka teritorija ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 būtu līdzvērtīgāka biezi apdzīvotajām Eiropas Savienības valstu pašvaldībām un spētu piesaistīt Eiropas Savienības investīcijas, piemēram, no kohēzijas fondiem. 102 novadu projektā Ozolnieku novads ir iekļauts kā apakšpunkts alternatīvajam variantam; novads izveidojies par donora novadu, kas veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF) vairāk nekā 65 tūkstošus latus un spēs pildīt visas pašvaldībai uzticētās funkcijas iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai; reformas gaitā vēl jāprecizē novada robežas, lai zemniekiem, zemes īpašniekiem visa viņu zeme atrastos vienā pašvaldībā; jāatrisina jautājums ar Olaines pagastu, jo, pēc ministra sacītā, rajona robežas nevar būt par šķērsli jautājuma sakārtošanai;
2) nav pieņemama situācija, ka jaunizveidojamā Jelgavas novada centrs plānots citā pašvaldībā, proti, Jelgavā, kurai pašai ir savas ļoti lielas problēmas, kā piemēru varētu minēt kaut vai tādu sīkumu kā autotransporta stāvvietu trūkumu pie Jelgavas Domes; veidojot novada centru pilsētā, lauku cilvēku problēmas risinās ierēdņi pilsētnieki, kas aizņems darbavietas, kuras būtu pieejamas lauku cilvēkiem attiecīgajā novadā; pat mūsu valsts premjers savā Jaungada apsveikuma runā izteica atbalstu laukiem;
3) nepieņemams ir arī pats nosaukums Jelgavas novads; Jelgava ir Jelgavas pilsētas nosaukums, kas tiek lietots jau no 1573. gada; jaunizveidojamam novadam jāiegūst tās apdzīvotās lauku vietas nosaukums, kur atradīsies attiecīgā novada centrs; katrai vietai ir pietiekami skaists, latvisks nosaukums – toponīms, pretējā gadījumā bieži var rasties pārpratumi; nevarētu taču veidot novadu ar nosaukumu, piemēram, Sidrabene, kas latviešiem saistās lielākoties ar seno Sidrabenes pilskalnu, nevis ar bijušo Garozas un Salgales pagasta vietu;
4) pēc pirmā raunda sarunām varēja saprast, ka Jelgavas novada vietā pašvaldībām pārsvarā tomēr ir vēlme veidot par pagastiem lielākus novadus; tika izteikti priekšlikumi par iespējamo Staļģenes novadu, kas veidotos no Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagastiem; savukārt Platones, Vircavas, Svētes un Zaļenieku pagasti izvēlētos centru kādā lielākā jaunizveidojamā novada centra pašvaldībā; Bērzes novads varētu būt (Līvbērze, Jaunbērze, Bērze no Dobeles rajona un Glūda (?)).
Šajā situācijā Ozolniekiem atliek saglabāt tikai savu statusu. Protams, viss tagad ir ministrijas rokās, jo brīvprātības vilciens, cienījamie pagastu vadītāji, jau ir aizgājis.
