Pērn «Ziņu» 30. decembra numurā izlasīju publikāciju «Profilaktiskās medicīniskās apskates: vai bubulis?».
Pērn “Ziņu” 30. decembra numurā izlasīju publikāciju “Profilaktiskās medicīniskās apskates: vai bubulis?”. Esmu gandarīts, ka laikraksts pievērsies strādājošo veselības aizsardzības problēmām. Šajā sakarā vēlos izteikt arī savas domas.
Manuprāt, maksas paaugstinājums par strādājošo profilaktiskajām apskatēm ir spilgts piemērs tam, ka šajā jomā pie mums nav vienotas valsts politikas. Darba aizsardzībā viss notiek kā zināmajā fabulā par līdaku, vēzi un gulbi: darba inspekcija dara savu, pašvaldības savu un ministrija – citu un pa savam, bez kopējas stratēģijas. Skaidrs, viss maksā naudu. Arī medicīnā. Mediķi grib lielākas algas, bet budžetā tam nepietiek naudas. Lai līdzekļus dabūtu, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) pieņēma tādus medicīnas pakalpojumu izcenojumus, lai nosegtu izdevumus. Sāpīgi, protams.
Nākamais solis. Kvalificētiem ārstiem jāmaksā atbilstoši kompetencei. Profilaktisko medicīnas apskašu slēdzienu tiesīgs dot tikai sertificēts arodārsts. Tādi Jelgavā un rajonā ir tikai daži – arī poliklīnikā un rajona slimnīcā (ģimenes ārsti slēdzienu dot nedrīkst). Skaidrs, ka katrai iestādei, tai skaitā arī pašvaldības SIA, ir jāpelna. Tāpēc pie VOAVA likmēm tika “piemesta” sava peļņas tiesa, ko arī apstiprināja Dome; tāpēc šo pakalpojumu cena palēcās.
Gan rajona Padomē, gan pilsētas Domē attiecīgos lēmumu projektus gatavoja paši šo minēto medicīnas iestāžu vadītāji, un, man šķiet, deputāti jauno cenu sarakstu vienkārši apstiprināja bez diskusijām, neiedziļinoties tajā, ka kāpums būs tik krass. Tagad ir tā, kā bija rakstīts “Ziņās”: man zvana uzņēmēji, skaidro, ka viņiem nudien izdevīgāk nomaksāt sodu. Administratīvais sods ir smieklīgs: ja uzņēmumā strādā desmit un vairāk cilvēku, tad rēķins vienkāršs…
Vēlos piebilst, ka mūsu inspekcijas nostāja visus desmit gadus bijusi tāda, ka sodām tikai tad, ja administrācija pārkāpumu izdarījusi ļaunprātīgi. No vienas puses, tāpēc tos uzņēmējus, kas tagad sūdzas, vaļsirdīgi sūtu pie Jelgavas mēra Rāviņa kunga, inspekcija šajā gadījumā stāv malā un neko nevar ietekmēt. No otras puses, tomēr cenšamies iedziļināties būtībā. Mans viedoklis šajā sakarā ir tāds: Dome un rajona Padome lēmumu par medicīnas pakalpojumu maksas palielināšanu pieņēma, neiedziļinoties, kādas sekas skars konkrētus uzņēmumus. Kādēļ tas tika izdarīts, neņemos spriest, jo vairāk tādēļ, ka Domes sastāvā ir arī uzņēmēji…
Bet, protams, profilaktiskās apskates jāiziet ne jau tāpēc, ka Darba inspekcija to vēlas, bet, lai savlaicīgi konstatētu izmaiņas darbinieku veselībā. Pretējā gadījumā ārstēšanās izmaksās uzņēmējam daudzkārt dārgāk nekā viņš zaudēs, maksājot par apskatēm. Diemžēl mēs par daudz ko domājam tikai vienas dienas izpratnē, nevis tālāk uz priekšu.
Taču mēs pūlamies ne tikai nodarbināto drošības, bet arī valsts kases labā! To labi ilustrē Spānijas darba inspekcijas un attiecīgo ministriju ekspertu pētījums, veicot dažādu darba nelaimju gadījumu statistikas analīzi Latvijā un to radītos zaudējumus valsts budžetā. Konstatēts, ka dažādu nelaimes gadījumu dēļ zaudējam trīs procentus no iekšzemes kopprodukta! Tieši tik, cik liels ir valsts budžeta deficīts…
Diemžēl par nepareizu attieksmi pret mūsu darbu liecina arī kas cits. Nevēlos un neuzdrošinos kritizēt mūsu tiesu varu, kā to, piemēram, bija atļāvies premjers. Tomēr valda un nostiprinās bīstamas tendences.
Arvien vairāk kļūst tādu uzņēmēju, kas atļaujas nepildīt Valsts darba inspekcijas norādījumus. Lai gan nerīkojamies pēc kaut kādas “revolucionāras pārliecības”, bet stingrā saskaņā ar likumiem, uzņēmēji atļaujas pateikt – “es to nedarīšu”. Kas atliek “ļaunajiem inspektoriem”, kam ir tik vien tiesību, kā uzlikt 250 latu naudas sodu? Ja uzņēmējs to nemaksā, mūsu rīcībā nav iespēju sodīt par nepakļaušanos mūsu prasībai. Atliek vērsties tiesā. Taču tā šādam uzņēmējam piespriež… piecu latu naudas sodu!
Nevēlos pārmest vai apstrīdēt tiesas lēmumus, tomēr runa ir par attieksmi pret tiem cilvēkiem, kam ir jānodrošina likumu ievērošana. Diemžēl, tāpat kā viss pārējais, arī šāda attieksme sākas tur, “augšā”. Jā, visi ierēdņi nav ideāli, tomēr nedrīkst teikt arī to, ka visi viņi ir slikti.
