Pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos Jelgavā un rajonā reģistrēts 15 ugunsgrēku, kuru iemesls bijis bojāts dūmvads vai pārkurināta krāsns.
Pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos Jelgavā un rajonā reģistrēts 15 ugunsgrēku, kuru
iemesls bijis bojāts dūmvads vai pārkurināta krāsns.
Viens no nopietnākajiem ugunsgrēkiem pērn oktobrī izcēlās Vircavas pagastā, kad dūmvada bojājuma dēļ aizdegās mājā. Šajā ugunsnelaimē zaudējumi pārsniedz 2000 latu. Kopš apkures sezonas sākuma notikušajos ugunsgrēkos, kuru izcelšanās iemesls meklējams bojātās un pārkurinātās krāsnīs, zaudējumi pārsniedz 12 000 latu.
“Biežāk sastopamās problēmas ir bojāti un neiztīrīti dūmvadi, kā arī pārkurinātas krāsnis. Cilvēki mēdz teikt, man jau skurstenis izdega, tāpēc nav jātīra, bet tas ir aplam,” “Ziņām” skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes inspektors Āris Baugers.
Ja skurstenī deg sodrēji, tie rada apmēram 3000 grādu lielu karstumu, un neviens ķieģelis tādu izturēt nevar. Pēc degšanas dūmvadā var rasties plaisas, kuru dēļ savukārt var izcelties ugunsgrēks. Līdzīgas sekas var būt arī nepareizi izbūvētai krāsnij, tāpēc jāuzticas tikai sertificētiem meistariem.
Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka dūmvadu tehniskais stāvoklis jāpārbauda vismaz reizi trijos gados, turklāt to drīkst darīt tikai sertificēts skursteņslauķis. Iedzīvotājiem nevajadzētu ekonomēt uz speciālista izsaukuma rēķina, jo laikus nekonstatēti bojājumi var izraisīt traģēdiju. Savukārt sodrējus no dūmvada vajadzētu tīrīt vismaz divas reizes gadā.
Ā.Baugers aizrāda, ka nekādā gadījumā nevajag pārkurināt krāsnis un atstāt to tuvumā viegli uzliesmojošus priekšmetus. Jāaizmirst arī par mitras malkas žāvēšanu krāsns priekšā. “Kurinot krāsni, daudziem liekas, jāsakurina tā, lai roku nevar pielikt, bet neviens neiedomājas, ka vēlāk krāsns uzsilst vēl vairāk. Un tad no tās var aizdegties gan tuvu noliktas drēbes, gan sadzīves priekšmeti un mēbeles. Vairākkārt bijuši gadījumi, kad tieši šā iemesla dēļ bojā iet vesela ģimene,” piebilst Ā.Baugers.
