Terora akts 2001. gada augustā universālveikalā «Centrs» izraisīja šoku.
Terora akts 2001. gada augustā universālveikalā “Centrs” izraisīja šoku. Daudzi jutās bezspēcīgi un neaizsargāti, tādēļ arī loģiski tika noteikti papildu drošības pasākumi veikalos. Konkrēti, tur tika aizliegtas pircēju mantu glabātavas. Vakar Ministru kabineta komiteja ar savu akceptu šo aizliegumu atcēla. Kādēļ?
Pret to jau no paša sākuma iebilda tirdzniecības darbinieki, uzskatīdami, ka nav liela jēga aizliegt mantu glabātavas, jo ir daudz citu iespēju bīstamus priekšmetus, to skaitā spridzekļus, ievietot jebkur citur – zem preču plauktiem vai tajos, pie kasēm un kur tik vēl ne. Aizstāvēdami šo viedokli, tirgotāji galvenokārt apelēja pie pircēju ērtībām.
Patiešām ir nesalīdzināmi ērtāk atstāt savu nešļavu, citos veikalos iegādātos pirkumus ieskaitot, īpaši šim nolūkam atvēlētā nodalījumā vai skapītī, nekā lieki skaidroties ar veikala personālu (iedomāsimies sieviņu ar citā veikalā nopirktu piena paku, maizes klaipu vai konservu kārbu; ne jau visus pirkumu čekus viņa rūpīgi glabā un nēsā sev līdzi). Tas viss varēja radīt un bieži vien arī izraisīja lieku spriedzi, lai gan konflikta situācijas nav vēlamas ne pircējiem, ne veikalu darbiniekiem. Turklāt, kā jau sacīju, mantu glabātavu aizliegums nebūt nenovērsa potenciālus terora draudus.
Tā vietā efektīvāki izrādījušies citi piesardzības pasākumi, piemēram, tirdzniecības zāļu videonovērošana un apsardzes darbinieku klātbūtne.
Jelgavā nekas būtiski nemainījās ne pēc aizlieguma ieviešanas, nekas nemainīšoties arī pēc tā atcelšanas, uzskata Municipālās policijas darbinieki. Paldies Dievam, mūsu pilsētā veikalos pircēji joprojām var justies droši. Tiesa, vairāk vai mazāk mistiski brīdinājumi par ievietotajiem spridzekļiem saņemti vēl pavisam nesen – 6. vidusskolā un pasta ēkā. Katrā līdzīgā gadījumā policistiem jāreaģē zibenīgi, iesaistot gan medicīnas darbiniekus, gan ugunsdzēsējus un glābējus. Dārgi pasākumi. Diemžēl to iniciatori ir skolēni: pašvaldības policijas darbinieki apgalvo, ka šādu viltus trauksmju skaits palielinās, mācību iestādēs sākoties eksāmenu laikam.)
Tiesa, viens no iemesliem, kādēļ “skapīšu” aizliegums veikalos atcelts, esot Latvijas Tirgotāju asociācijas apgalvojums, ka tirgotāji, patērētāji un apsardzes darbinieki sūdzējušies par nepietiekamiem līdzekļiem, lai cīnītos pret zādzībām pašapkalpošanās veikalos, kuru skaits arvien palielinās.
Te gan jāprecizē, ka, visticamāk, veikalu darbiniekus uztrauc tieši preču zādzības, nevis pircēju “kur pagadās” vai dažviet tā arī nelikvidētajās glabātavās atstātās mantas: Jelgavas policijā neatceras nevienu šādu gadījumu, jo tos vienkārši novērš paši veikalu darbinieki. Tomēr jāmin, ka preču un pircēju apzagšanas gadījumu skaits pašapkalpošanās veikalos kļūst arvien lielāks, turklāt tas novērojams visā pasaulē. Tirdzniecības darbinieki pat apgalvo, ka iespēja pircējiem staigāt pa veikalu ar savām somām un maisiņiem vēl vairāk apdraud gan preces, gan veikalus, gan potenciāli arī (tfu, tfu, tfu) cilvēku dzīvības.
Tātad MK komiteja rīkojusies prātīgi, atceldama nejēdzīgos ierobežojumus. Turpmāk tirdzniecības telpās atkal drīkstēs ierīkot pircēju mantu (labprātīgas!) glabātavas. Tirgotājiem būs rakstveidā un pircējam pieejami jānosaka mantu glabātavas izmantošanas kārtība, kā arī priekšmeti, kurus nedrīkst tur novietot. Paredzēts, ka mantas nedrīkstēs uzglabāt ilgāk par vienas veikala maiņas darba laiku, turklāt tirgotāji reizi diennaktī veiks mantu glabātavas apskati. Jācer, ka ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un Apsardzes uzņēmumu asociāciju saskaņotos un MK komitejā akceptētos noteikumus pieņems arī Ministru kabinets un tie arī stāsies spēkā.
