Gribu pastāstīt par gadījumu, kā autobusa šoferis izturējās pret invalīdi. Nebiju iepriekš nopirkusi biļeti, jo nezināju, vai paspēšu uz autobusu, bet pēdējā brīdī atnācu.
Gribu pastāstīt par gadījumu, kā autobusa šoferis izturējās pret invalīdi. Nebiju iepriekš nopirkusi biļeti, jo nezināju, vai paspēšu uz autobusu, bet pēdējā brīdī atnācu.
Kad šoferis iesauca divus invalīdus, kam bija biļetes, arī es kāpu iekšā autobusā un lūdzu, vai nevaru apsēsties, jo man bija ļoti grūti stāvēt kājās. Autobusa vadītājs kļuva dusmīgs un mani izdzina ārā no autobusa. Ar smagu sirdi izkāpu. Par šofera rīcību šokēti bija daudzi cilvēki. Autobusā iekāpu pati pēdējā, brīvu sēdvietu vairs nebija. Par laimi, kāds jaunietis piecēlās un palaida mani apsēsties, paldies viņam par to! Mūsdienās šāda rīcība ir retums, jo jaunieši bieži tēlo aizmigušus, kad vecīši ar mokām stāv blakus. Uzskatu, ka skolās un arī jauniešu vecākiem vajadzētu vairāk mācīt jaunatnei cienīt vecos cilvēkus.
Invalīde
