2003. gadā Latvijas preču eksportā aizvien dominēja koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja trešdaļu no kopapjoma.
2003. gadā Latvijas preču eksportā aizvien dominēja koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja trešdaļu no kopapjoma. Metāli un to izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi ar aptuveni 13 procentu lielu daļu bija nākamās nozīmīgākās eksporta preču grupas. Koksnes un tās izstrādājumu eksporta apjoms 2003. gada desmit mēnešos bija 490 miljoni latu, par gandrīz 100 miljoniem pārsniedzot iepriekšējā gada šāda perioda līmeni.
Latvijas eksports palielinās vidēji vairāk nekā par 10 procentiem gadā. Eksporta kāpumu 2003. gada desmit mēnešos līdztekus jau minētajai koksnei un tās izstrādājumiem (galvenokārt zāģmateriāliem) nodrošināja tekstila apģērbu, mēbeļu, ķīmiskās rūpniecības produkcijas (farmācijas produktu), transportlīdzekļu (kuģu un lidaparātu daļu), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un melno metālu izvedums.
Kritās vienīgi pārtikas rūpniecības produktu, galvenokārt tabakas, un koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports, ko izraisīja saražoto preču apjoma kritums. Koksnes, ķīmiskās rūpniecības produkcijas, transportlīdzekļu, mašīnu un mehānismu un elektrisko iekārtu eksporta kāpuma iemesls bija ražošanas apjoma palielināšana. Savukārt tekstilpreču, mēbeļu un metālu eksporta pieaugumu veicināja to cenu celšanās.
Konkurētspējīgu eksporta preču ražošanu var nodrošināt, lielākoties vispirms ievedot nepieciešamās tehnoloģijas un iekārtas vai modernizējot pašreizējās. Tādējādi tiek veicināts imports. Kā apgalvo Latvijas Bankas speciālisti, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu valstī imports joprojām pārsniedz eksportu.
Latvijas eksporta valstu ģeogrāfija aizvien paplašinās. Ik gadu ražotāji savai produkcijai atrod jaunus noieta tirgus. Galveno Latvijas eksportpreci – koksni un tās izstrādājumus – 2003. gada desmit mēnešos visvairāk eksportēja uz Lielbritāniju. Šajā valstī nonāca trešdaļa no visas eksportētās koksnes kopapjoma, Zviedrijā – ap 20 procentu un Vācijā – ap 10 procentu. Vairāku miljonu latu vērtībā koksne tika eksportēta pat uz Japānu, Ēģipti un ASV. Savukārt visvairāk tekstilmateriālu un to izstrādājumu (tekstila un trikotāžas apģērbu un to piederumu) saņēma Vācija (piektdaļu no tekstila eksporta) – Zviedrija un Dānija. Metālus un to izstrādājumus lielākoties izveda uz Vāciju, Lielbritāniju un kaimiņzemi Lietuvu. Metālu eksportā ik gadu būtiska nozīme ir jauniem tirgiem un eksotiskām valstīm, tādām kā Peru, Portugāle, Alžīrija. Ķīmiskās rūpniecības produkcija, no kuras puse bija farmācijas produkti, visvairāk tika eksportēta uz tuvējām valstīm – Lietuvu, Igauniju, Krieviju –, tomēr salīdzinoši neliels apjoms nonāca arī tālajā Japānā. Tie bija organiskie ķīmiskie savienojumi gandrīz miljona latu vērtībā. Mašīnas un mehānismus, kā arī elektriskās iekārtas visvairāk eksportēja uz Krieviju. Viens no jaunajiem šīs produkcijas noieta tirgiem bija Ķīna. Pārtikas rūpniecības produktus visvairāk iepirka Krievija, Lietuva un ASV. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem īpaši nozīmīgs bija eksporta kāpums (21,6 procentu apmērā) uz ES valstīm, lai gan ekonomikas atveseļošanās Eiropā ritēja lēni. ES valstis ir Latvijas preču galvenais noieta tirgus, kas saņem 60 procentu no eksporta kopapjoma. Vislielākais eksporta apjoma pieaugums, pateicoties koksnes un metālu izveduma kāpumam, bija uz Lielbritāniju, audzis arī koksnes eksports uz Zviedriju un dažādu preču eksports uz pārējām Baltijas valstīm. Tas liecina par Latvijas preču konkurētspēju un kvalitāti. Eksportētāju atbalstam kalpoja arī augstais eiro kurss.
***
Publikācijās izmantoti Latvijas Republikas Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra, Latvijas bankas, LR Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas materiāli.
