Pēc iestāšanās ES mainīsies Latvijas ārējās tirdzniecības politika, tā kļūs par ES kopējās ārējās tirdzniecības politikas daļu.
Pēc iestāšanās ES mainīsies Latvijas ārējās tirdzniecības politika, tā kļūs par ES kopējās ārējās tirdzniecības politikas daļu. Latvijai būs jānodrošina nacionālās likumdošanas un arī jau noslēgto starptautisko līgumu atbilstība ES likumdošanas bāzei. Visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu un ekonomiskās sadarbības līgumu vietā stāsies ES attiecīgie līgumi ar trešajām valstīm.
Kopš 2002. gada 6. novembra ir apstiprināts Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums “Par Latvijas ārējās tirdzniecības politikas vadlīnijām līdz iestāšanās brīdim ES”, kurā kā galvenā minēta 11 Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) ar ES valstīm un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (EBTA) denonsēšana (procedūra ir līguma darbības izbeigšanai).
Jauno kandidātvalstu ES iestāšanās akta 6. pants paredz, ka tām ir saistoši nolīgumi ar trešajām valstīm, starptautiskajām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, kurus noslēgusi kopiena. Pievienošanās šiem līgumiem notiks ar attiecīgu protokolu noslēgšanu. Jaunajām dalībvalstīm no pievienošanās šiem līgumiem un konvencijām izriet tādas pašas tiesības un pienākumi kā jau pašreizējām dalībvalstīm.
Ar Ministru prezidenta 2002. gada 23. decembra rīkojumu (nr. 398) tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja Latvijas Republikas pozīciju par pievienošanos ES un tās dalībvalstu kopīgi noslēgtajiem līgumiem ar trešajām valstīm kā līgumam par Eiropas ekonomisko telpu (EET). Darba grupā bija pārstāvētas Ekonomikas, Zemkopības, Ārlietu, Finanšu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas. Risinājās sarunas par pievienošanos EET, jo pievienošanās šim līgumam nenotiek automātiski līdz ar iestāšanos ES, bet gan sarunu ceļā. EET līgums ir noslēgts starp 15 dalībvalstīm un trīs EBTA valstīm (Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu).
Tirdzniecības režīma izmaiņas
Pēc Latvijas iestāšanās ES Latvija pievienosies kopējai ārējās tirdzniecības politikai. Tas nozīmē, ka Latvijā būs spēkā tie paši tirdzniecības režīmi, kas ES. Latvija pievienosies Eiropas ekonomiskajai telpai, pēc BTL denonsēšanas nebūs spēkā arī pašreizējais preferenciālais tirdzniecības režīms (PR), ekonomiskās sadarbības pamatā būs brīva preču kustība, ko nosaka ES dibināšanas (1992. gadā Māstrihtā noslēgtais) līgums.
Tāpat kā ES šobrīd, arī Latvijas sadarbības ar EBTA valstīm pamatā būs brīva preču kustība, ko nosaka ar šīm valstīm noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi.
Ar Balkānu un Vidusjūras valstīm ES sadarbības pamatā ir BTL, kas nosaka preferenciālo tirdzniecības režīmu, priekšrocības kādā noteiktā jomā. Arī attiecībās ar Turciju un Andoru darbojas preferenciālais tirdzniecības režīms, kas attiecas uz Muitas ūniju.
Sadarbībā ar NVS valstīm ir spēkā vislielākās labvēlības režīms. Šāds pats tirdzniecības režīms darbojas arī ar Ziemeļamerikas, Āzijas un Persijas jūras līča valstīm.
Ietekme uz trešajām valstīm
Saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma (EKL) 133. panta 1. daļu Latvijā būs spēkā ES piemērotie tirgus aizsardzības pasākumi pret trešajām valstīm – antidempings, aizsardzība pret subsidēto importu, kā arī importu pieaugošos apjomos. Šis ir ļoti plašs jautājums, jo aizsardzības pasākumi (kvotas, dubultās kontroles mehānismi) tiek piemēroti gan atkarībā no preču veidiem, rūpniecības nozarēm, gan arī atkarībā no valstīm un reģioniem, no kurienes tiek importētas preces. Kā galvenās preču grupas, kurās tiek piemēroti tirgus aizsardzības pasākumi, ir minerālie produkti, koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli, parastie metāli un to izstrādājumi, optiskie izstrādājumi, mašīnas un mehāniskās ierīces. Gandrīz uz katru no trešajām valstīm attiecas kādi ES aizsardzības pasākumi importam.
***
Publikācijās izmantoti Latvijas Republikas Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra, Latvijas bankas, LR Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas materiāli.
