Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, būs pieejami līdzekļi no ES struktūrfondiem, piemēram, no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un citiem.
Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, būs pieejami līdzekļi no ES struktūrfondiem, piemēram, no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un citiem. Pēdējā laikā dzirdēta pretrunīga informācija, kas atšķiras no oficiālā viedokļa un rada pārpratumus saistībā ar ES pieejamo struktūrfondu atbalstu mežsaimniecībai, atbalsta pasākumiem, summām, līdzekļu administrēšanu un līdzīgiem jautājumiem.
Lai varētu pretendēt uz finansējuma saņemšanu no ES fondiem no 2004. līdz 2006. gadam, pērn tika izstrādāts Latvijas Attīstības plāns jeb Vienotais programmēšanas dokuments, par kura sagatavošanu bija atbildīga Finanšu ministrija. To gatavojot, tika ņemta vērā Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kuru realizēšanai novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Šo dokumentu vienpusēji apstiprinājusi Eiropas Komisija.
Zemkopības ministrija sagatavotā Latvijas Attīstības plāna ietvaros bija atbildīga par 4. atbalsta prioritātes “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana” izstrādi, kurai finansējums būs pieejams no ELVGF Vadības sadaļas. ELVGF paredzēts lauku attīstības atbalstam, un tas ir vienīgais finanšu instruments, kas paredz tiešu atbalstu mežsaimniecībai. Projektā atbalsts paredzēts šādām aktivitātēm:
1) lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai;
2) ieguldījumiem mežos, lai uzlabotu to ekonomisko, ekoloģisko vai sociālo vērtību;
3) meža īpašnieku sabiedrisko organizāciju izveidošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu meža apsaimniekošanu;
4) ieguldījumiem mežizstrādes un koksnes pirmapstrādes racionalizācijai un to produkcijas tirdzniecības uzlabošanai;
5) mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai pēc dabas katastrofām un ugunsgrēkiem, kā arī nepieciešamās ugunsdrošības infrastruktūras izveidei;
6) mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai, lai palielinātu bioloģisko daudzveidību un vides vērtību (papildus tradicionālajai mežsaimniecībai).
ELVGF līdzekļu administrēšanu, projektu pieņemšanu, izvērtēšanu un kontroli veiks Lauku atbalsta dienests un tā reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, līdzīgi kā tas notika ar pirmsiestāšanās SAPARD programmas līdzekļu apgūšanu, bet par ekspertiem tiks pieaicināti Valsts meža dienesta pārstāvji. Prioritātei “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana” no 2004. līdz 2006. gadam plānotais kopējais sabiedriskais finansējums ir aptuveni 138 miljoni eiro, no šīs summas ES atbalsts ir 91 miljons eiro, bet mežsaimniecības pasākumu atbalstam no tās paredzēti 7,5 procenti. No kopējiem attaisnotajiem izdevumiem atbalsta saņēmējs varēs iegūt 50 procentu, bet atsevišķos gadījumos – līdz pat 100 procentiem. Finansējums atbalsta pretendentiem tiks piešķirts pēc tam, kad projekts būs īstenots.
Būs iespēja pretendēt arī uz citiem atbalsta pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar mežsaimniecības atbalstu: meliorācijas sistēmu izbūve un rekonstrukcija, lauku tūrisma attīstība, amatniecība, netradicionālā lauksaimniecība (piemēram, briežu dārzu ierīkošana), kā arī apmācību pakalpojumu saņemšana.
Turklāt Latvijas lauku attīstības veicināšanai Zemkopības ministrija izstrādājusi Latvijas Lauku attīstības plānu, kam līdzekļi būs pieejami no ELVGF Garantiju sadaļas. Lauku attīstības plāna pasākumā “Agrovide” par veiktajām aktivitātēm paredzēts atbalsts kompensāciju veidā (piemēram, bioloģiski vērtīgo pļavu uzturēšanai). Savukārt paredzētos saimnieciskās darbības ierobežojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemēs sakarā ar “Natura 2000” (Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas) statusa piešķiršanu kompensēs no Lauku attīstības plāna pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”.
Mazie un vidējie uzņēmumi sava biznesa atbalstam varēs pretendēt uz finansējuma piesaistīšanu no ERAF un ESF, piemēram, prioritāšu “Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana” un “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” ietvaros.
***
Publikācijās izmantoti Latvijas Republikas Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra, Latvijas bankas, LR Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas materiāli.
